Rihtera skala
(Pāradresēts no Balles (seismoloģija))
Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja Čārlzs Rihters, lai izteiktu zemestrīces stiprumu jeb magnitūdu. Rihtera skala ir logaritmiska skala, kur magnitūdas maksimālā vērtība ir 10. Pēc novecojušas definīcijas, magnitūda ir nosacīta mērvienība, kas norāda zemestrīcē vai eksplozijā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību,[1] tomēr mūsdienās tiek ieteikts terminu 'magnitūda' lietot kā sinonīmu zemestrīces stiprumam.[2] Agrāk lietoja arī jēdzienu "balles pēc Rihtera skalas", bet mūsdienās tas aizstāts ar magnitūdas vērtībām, un biežāk lietotā seismiskās magnitūdas skala ir momenta magnitūdas skala. Magnitūdas skalu vērtības nedrīkst jaukt ar intensitātes skalu vērtībām (sk. Merkalli skala).
Rihtera skalas vērtību saistība ar tipiskiem novērojumiem netālu no epicentra
labot šo sadaļu| Magnitūda | Apraksts | Zemestrīces efekti | Biežums |
|---|---|---|---|
| Mazāka nekā 2,0 | Nejūtama | Svārstību intensitāte ir mazāka nekā jutīguma robeža. Tikai ar seismogrāfiem var reģistrēt to, ka tā bijusi. | Aptuveni 8000 reizes dienā |
| 2,0—2,9 | Vāja | Svārstības jūt tikai atsevišķi cilvēki, kuri atrodas ēkās, īpaši augšējos stāvos. | Aptuveni 1000 reizes dienā |
| 3,0—3,9 | Vāja | Daži cilvēki arī ārpus ēkām izjūt zemestrīci. Svārstības ir līdzīgas satricinājumiem, ko rada smagās mašīnas braukšana. Daži cilvēki pamana priekšmetu pastiprinātu šūpošanos, īpaši ēku augšējos stāvos. | Aptuveni 49000 reizes gadā |
| 4,0—4,9 | Viegla | Maz cilvēku nejūt šo zemestrīci, galvenokārt, tie kas atrodas ārpus ēkām. Manāma durvju virināšanās, trauku šķindoņa, mazliet dreb mēbeles. Priekšmeti, kuri karājas, piemēram, lustras, iesvārstās. | Aptuveni 6200 reizes gadā |
| 5,0—5,9 | Viduvēja | Ir novērojami bojājumi ēku sienās, bet tikai mazos apvidos. Ūdens traukos spēcīgi viļņojas. Daži priekšmeti var nokrist no sienām, plauktiem. Spēcīgi svārstās priekšmeti, kuri karājas. | Aptuveni 800 reizes gadā |
| 6,0—6,9 | Stipra | Zemestrīce ir jūtama 100 kilometru rādiusā. Ēkas grīļojas, spēcīgi šūpojas priekšmeti, kuri karājas. No plauktiem un sienām krīt nost trauki un gleznas. Var pārbīdīties mēbeles. Parādās plaisas sienās. | Aptuveni 120 reizes gadā |
| 7,0—7,9 | Spēcīga | Ir novērojumi nopietni postījumi plašā teritorijā. Grūti nostāvēt kājās. Var apgāzties mēbeles. Ēku sienās parādās lielas plaisas, kuru rezultātā ēkas var arī sabrukt. | Aptuveni 18 reizes gadā |
| 8,0—8,9 | Apjomīga | Ir novērojami nopietni postījumi vairāku simtu kilometru rādiusā no epicentra. Cilvēki nespēj stāvēt kājās. Uz Zemes virsmas parādās plaisas. Tiek spēcīgi bojātas visas ēkas, daudzas ēkas sabrūk. | Aptuveni 1 reizi gadā |
| 9,0—9,9 | Apjomīga | Ir novērojami nopietni postījumi vairāku tūkstošu kilometru rādiusā no epicentra. Zemē parādās lielas plaisas, brūk ēkas, tilti. Daudz cilvēku upuru. | Aptuveni 1 reizi 20 gados |
| 10,0+ | Apjomīga | Nav reģistrēta. Šādu zemestrīci varētu izraisīt milzīga meteorīta nokrišana. | Nav reģistrēta |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 441. lpp. ISBN 9984-757-37-4
- ↑ LZA TK protokols Nr. 4/1117 (11.11.2014)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |