Avota veronika
Avota veronika (Veronica beccabunga) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā. Avota veronika ir sastopama visā Latvijas teritorijā un tā ir visbiežākā no pārmitrās vietās sastopamām veronikām.
| Avota veronika Veronica beccabunga L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Avota veronika (Veronica beccabunga) |
 Avota veronika Vikikrātuvē | |
Nelielas grupas un vairākus kvadrātmetrus lielas, monodominantas avotu veroniku audzes ir sastopamas ūdenstilpju piekrastēs un periodiski applūstošās vietās, grāvjos, pļavu pazeminājumos, retāk purvu lāmās.[2]
Morfoloģija labot šo sadaļu
Avota veronika ir daudzgadīgs, 10—60 cm garš lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
Auga stublājs ir gulošs vai pacils, kails, sulīgs, cilindrisks, mezglos sakņojas un parasti tas zaro maz. Uz stublāja un zariem ir pretēji izvietotas lapas. Tās ir biezas un spīdīgi zaļas. Pēc formas lapas ir iegareni olveidīgas vai eliptiskas, aptuveni 1,5—6 cm garas un 0,5—2,5 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda vai nekārtni zobaina, gals strups, pamats ķīļveida un lapas kāts ir īss.
Ziedi ir pretējos un skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs stublāja vai sānzaru galotnē. Ziediem ir seglapa, kas ir aptuveni ziedkāta garumā. Kauslapas un vainaglapas ir pa 4. Kauslapas šauri lancetiskas. Vainaglapas ir zilas vai tumšzilas, un nevienādas — apakšējā vainaglapa vissīkākā, nereti ar tumšāku dzīslojumu un baltu plankumu pie pārejas stobriņā.
Auglis ir pogaļa ar seklu jomu un tievu irbuļa palieku, kas mazliet īsāka nekā kauslapas. Zied no jūnija līdz septembrim.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «avota veronika - Veronica beccabunga L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-24.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avota veronika.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)