Austrumu ielejas olings
Austrumu ielejas olings (Bassaricyon alleni) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon). Tas dzīvo Dienvidamerikā, Andu kalnu austrumu nogāzēs: Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Gajānā, Peru un Venecuēlā.[1][2] Tā ir vienīgā olingu suga, kas sastopama Dienvidamerikā uz austrumiem no Andu kalniem.[3] Tā mājvieta ir tropiskie lietus meži. Diemžēl līdz ar mežu izciršanu un lauksaimniecības zemju iekārtošanu, olingu iespējamā dzīves vieta ielejās samazinās. Līdz ar to olingi pārceļas arvien augstāk kalnos.[2]
| Austrumu ielejas olings Bassaricyon alleni (Thomas, 1880) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Olingi (Bassaricyon) |
| Suga | Austrumu ielejas olings (Bassaricyon alleni) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Austrumu ielejas olings Vikikrātuvē | |
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļu2013. gadā, balstoties uz jaunākajiem morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem, tika veiktas izmaiņas olingu ģintī. Allena olings (Bassaricyon alleni) tika apvienots ar Bedarda olingu (Bassaricyon beddardi) un sugai tika dots jauns nosaukums - austrumu ielejas olings.[3] Tuvākais radinieks austrumu ielejas olingam ir rietumu ielejas olings (Bassaricyon medius), abām sugām sadaloties apmēram pirms 1,3 miljoniem gadu.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuAustrumu ielejas olings ir nedaudz mazāks par ziemeļu olingu, bet tas ir lielāks par mazo olingu. Salīdzinot ar rietumu ielejas olingu, austrumu olings ir lielāks par rietumu olinga nominālpasugu (Bassaricyon medius medius), kas dzīvo Dienvidamerikā uz rietumiem no Andu kalniem, un apmēram vienā lielumā ar Panamā dzīvojošo rietumu olinga pasugu (B. m. orinomus).[3] Arī brūnpelēkais kažoks ir nedaudz tumšāks nekā rietumu ielejas olingam.[3] Tam ir slaids ķermenis, īsas kājas, ļoti gara aste, kas ir garāka par ķermeni. Galvas forma nedaudz saplacināta, ausis nelielas, noapaļotas un novietotas plati. Ķermeņa garums ir apmēram 30—45 cm, aste nedaudz garāka par ķermeni (40—53 cm), svars apmēram 1,1—1,5 kg.[2][3]
Uzvedība
labot šo sadaļuAustrumu ielejas olings ir vientuļnieks un visu dzīvi pamatā pavada kokā. Pa dienu guļ koka dobumā, pa nakti dodas barības meklējumos, bet no rīta atgriežas savā migā. Lai arī olings ir visēdājs, tas pamatā barojas ar augļiem, nektāru un ziediem. Retas reizes tas barojas arī ar kukaiņiem un sīkiem dzīvniekiem. Par vairošanos savvaļā šai sugai trūkst datu, bet kā visiem olingiem arī austrumu olingiem nav izteiktas pārošanās sezonas.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ IUCN: Bassaricyon alleni (Allen's Olingo)[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 APUS.RU — Олинго Аллена
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Helgen, K. M.; Pinto, M.; Kays, R.; Helgen, L.; Tsuchiya, M.; Quinn, A.; Wilson, D.; Maldonado, J. (2013-08-15). "Taxonomic revision of the olingos (Bassaricyon), with description of a new species, the Olinguito". ZooKeys 324: 1–83. doi:10.3897/zookeys.324.5827
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Austrumu ieleju olinga foto
- M. Helgen,C. Miguel Pinto,Roland Kays,Lauren E. Helgen,Mirian T. N. Tsuchiya,Aleta Quinn,Don E. Wilson,Jesus E. Maldonado, 2013. Kristofer Taxonomic revision of the olingos (Bassaricyon), with description of a new species, the olinguito.