Ausekļa Limbažu teātris
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ausekļa Limbažu teātris ir viens no vecākajiem amatieru teātriem Latvijā. Tā pirmsākumi meklējami 1884. g., kad Limbažu saviesīgās biedrības paspārnē sanāca pirmā trupa, kas 1884. gada 16. decembrī parādīja divas mazas ludziņas, bet jau 1887. gada vasarā izrādīja Ādolfa Alunāna „Džonu Neilandu“. Tai laikā teātris iestudēja 2—3 iestudējumus gadā, notika brīvdabas izrādes, teatralizēti gājieni, kuros piedalījās ap simts dalībnieku. Teātra izrādes bija nozīmīgs notikums Limbažu un apkārtējo pagastu dzīvē. Teātrī darbojās profesionāli režisori — Kristaps Linde, Vilis Ābrams, Augusts Gulbis un teātra repertuārā bija Rūdolfa Blaumaņa „Pazudušais dēls“, Aspazijas „Vaidetote“, Raiņa „Pūt vējiņi“, Nāgi „Ministru prezidents“, Jāņa Akuratera „Viesturs“ un citas lugas.
Pirms kara lielu vērību režisori pievērsa oriģināldramaturģijai, gadā iestudējot četrus plašus uzvedumu. Tika rīkots daudz izrāžu apkārtnes pagastos — Umurgā, Vainižos, Augstrozē, Katvaros, Pociemā, Āsterē, Viļķenē, Liepupē, Tūjā, Duntē, Nabē, Vidrižos, Straupē, Pēterupē, Ainažos un Salacgrīvā. Teātris izbraucis pret ceļa un nepieciešamo izdevumu atlīdzību, līdz ar to sagādājot vienai otrai biedrībai diezgan prāvu atlikumu. Ar samērā bagāto dekorāciju un kostīmu krājumu teātris izpalīdzējis apkārtējām skolām un organizācijām. Lielu pretimnākšanu teātrim izrādījis Kultūras fonds, izsniedzot katru gadu pabalstu un Limbažu pilsētas pašvaldība, atsvabinot no izpriecas nodokļa. Pēc kara Limbažu teātrī Raiņa lugu „Ģirts Vilks“ iestudē aktieris Artūrs Fīlipsons.
Veiksmīgie iestudējumi un uzvaras tā laika skatēs 1959. gadā ierindo Limbažu teātri Tautas kolektīvu statusā, bet 1969. gadā teātri nosauca par Ausekļa Limbažu teātri.
Līdz 1982. gadam teātri vada režisors Dailonis Vanags, kurš par profesionāli izaudzis savā ansamblī. No tā laika iestudējumiem par veiksmīgiem var nosaukt V. Rozova „Mūžam dzīvie“, A. Vilka „Apslēptie dārgumi“, R. Blaumaņa „Pazudušais dēls“, L. Žuhovicka „Viss tavās rokās“, A. Kasonas „Trešais vārds“. Tās ir izrādes, kas patikušas gan publikai, gan kompetentām žūrijām. Tolaik teātrī strādāja scenogrāfs Uldis Pauzers un tērpu māksliniece Larisa Brauna.
Kopš 1984. gada pēc Maskavas Ščukina teātra institūta absolvēšanas Ausekļa Limbažu teātri vada režisore Inta Kalniņa. Laika gaitā izveidots spēcīgs aktieru ansamblis, kam pa spēkam gan klasika, gan oriģināldramaturģija, gan komēdijas, gan brīvdabas izrādes un kamerizrādes.
Teātris piedalās konkursos un skatēs un šobrīd ir viens no atzītākajiem amatieru teātriem Latvijā. Sākot ar 1997. gadu Ausekļa Limbažu teātris piedalās starptautiskos festivālos. Iestudējums „Play Strinberg“ veiksmīgi izrādīts Beļģijā, Igaunijā un Lietuvā, „Atklātā jūrā“ — Islandē, Dānijā, Lietuvā un Krievijā, kur guvis skatītāju atsaucību un kritiķu atzinīgu novērtējumu.
Ausekļa Limbažu teātris piedalījies vairākos starptautiskos projektos. Kā veiksmīgi var tikt minēti: dramaturģijas un iestudējumu apmaiņa ar Šveices partneriem, oriģināldramaturģijas apmaiņas projekts starp Dāniju, Latvija un Somiju, kurā partnerteātrus iepazīstinājām ar Ingas Ābeles lugu „Dzelzzāle“.
Limbažos teātris piedalās visos nozīmīgos pasākumos, kā arī pats reizi divos gados aicina festivālā „Spēlesprieks“ viesoties teātrus, kuri izrādēm piemēro dažādas vietas pilsētā — baznīcas, pilsdrupas, pagrabus un laukumus u.c.
Ausekļa Limbažu teātris saviem spēkiem un ar sabiedrības un fondu atbalstu, bijušajā Vienības namā izveidojis Teātra māju.