Aula Palatina
Aula Palatina jeb Konstantīna bazilika (vācu: Konstantinbasilika) ir romiešu 4. gadsimta sākumā uzcelta bazilika un agrīnā kristiešu baznīca, tolaik Augusta Treverorum, mūsdienās Trīres pilsētā Vācijas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Bazilika līdz ar vairākiem citiem kultūras pieminekļiem 1986. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts "Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē".
Aula Palatina | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Trīre, Reinzeme-Pfalca, Vācija |
Koordinātas | 49°45′12″N 6°38′36″E / 49.7533°N 6.6433°EKoordinātas: 49°45′12″N 6°38′36″E / 49.7533°N 6.6433°E |
Piederība konfesijai | Reinzemes Evaņģēliskā baznīca |
Statuss | baznīca |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | romiešu arhitektūra |
Celtniecības beigas | 300. gads/310. gads |
Specifikācija | |
Garums | 67 m |
Platums | 26,05 m |
Augstums (maksimālais) | 33 m |
Oficiālais nosaukums: Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē | |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | i, iii, iv, vi |
Iekļauts | 1986. gads |
Aizsardzības nr. | 367 |
Valsts | Vācija |
Platība | 7,3 ha |
Bazilika uzcelta starp 300. un 310. gadu, imperatoru Konstancija Hlora un Konstantīna Lielā laikā. Celtnē tika izbūvēta hipokausta sistēma. Viduslaikos tā kalpoja kā Trīres bīskapa rezidence. 17. gadsimtā tai tika piebūvētas papildus ēkas. 19. gadsimtā, kad Trīre ietilpa Prūsijā, Frīdrihs Vilhelms IV lika celtni atjaunot tādu, kāda tā bija Senās Romas laikos. Atjaunošana tā laika izpratnē notika inženiera Kārļa Šniclera (Carl Schnitzler, 1789 - 1864) vadībā. 1856. gadā Aula Palatina kļuva par protestantu baznīcu. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā bazilika nodega Sabiedroto uzlidojuma rezultātā. Tā tika atjaunota, nesaglabājot 19. gadsimta interjeru. Mūsdienās Aula Palatina ir Reinzemes Evaņģēliskās baznīcas (Evangelische Kirche im Rheinland) dievnams.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aula Palatina.