Atvērt galveno izvēlni

Augustovas baznīca

baznīca Latvijā
(Pāradresēts no Augustovas katoļu baznīca)

Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīca, saukta arī Kapūnes baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rugāju novada Lazdukalna pagasta Kapūnes ciemā.Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 2854).

Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīca
Kapunes baznīca 2000-07-28.jpg
Augustovas katoļu baznīca
Augustovas baznīca (Latvija)
Augustovas baznīca
Augustovas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Lazdukalna pagasts, Kapūne
Koordinātas 56°57′41″N 27°4′12″E / 56.96139°N 27.07000°E / 56.96139; 27.07000Koordinātas: 56°57′41″N 27°4′12″E / 56.96139°N 27.07000°E / 56.96139; 27.07000
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1828 indults
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Oļģerts Misjūns
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1828
Specifikācija
Garums 12 m
Platums 8 m
Būvmateriāli koks

Baznīca ir koka celtne, apšūta ar dēļiem, 12 m gara un 8 m plata viennavas telpa ar cementa grīdu.

Celta 1828. gadā (pēc citiem avotiem 1826. g.) no kā Bēržu draudzes kapela. Kapelā bija arī kapliča, kurā noturēt dievkalpojumus tika atļauts no 1828. gada (atļauju deva toreizējais Mogiļovas arhibīskaps). Pēc 1. Pasaules kara nodibinājās patstāvīga Augustovas draudze, kapelu pārveidojot par baznīcu.

Baznīcas priekšā atrodas arī viens no lielākajiem brīvdabas krucifiksiem Latvijā: gandrīz 4 m augstais ozolkoka krusts pa kreisi no ieejas baznīcā (brusas šķērsgriezums ir 18x18 cm). Pie krusta piestiprināta 70 cm augsta, kokā griezta, krāsota Kristus figūra.

Augustovas draudzē kalpojušie priesteriLabot

  • 1920.-1921. - prāvests Felikss Laizāns
  • 1926. g. - prāvests Francisks Stulginskis
  • 1929.-1931. - prāvests Aloizs Kalve
  • 1931.-1932. - prāvests Aleksandrs Pekšs
  • 1932.-1933. - prāvests Stefans Locāns
  • 1934.-1936. - Bēržu baznīcas prāvests Ādolfs Tarbunas
  • 1936.-1938. - prāvests Jāzeps Krumpāns
  • 1938.-1942. - prāvests Pēteris Tumans (vēlāk kā Rugāju baznīcas prāvests)
  • 1943.-1948. - prāvests Jānis Ostrovskis
  • 1948.-1949. - Rugāju baznīcas prāvests Antons Geriņš
  • 1949.-1956. - Rugāju baznīcas prāvests Ādams Ivbulis
  • 1956.-1957. - prāvests Jānis Kokars
  • 1957.-1959. - prāvests Eduards Ūsāns
  • 1959.-1962. - Rugāju baznīcas prāvests Ādams Ivbulis
  • 1962.-1964. - prāvests Eduards Beķers
  • 1964.-1975. - prāvests Pēteris Liepnieks
  • 1975.-1984. - Rugāju baznīcas prāvests Eduards Kopeiks
  • 1984.-1997. - Bēržu baznīcas prāvests Vaclavs Ereļs
  • 1997.-2002. - Bikavas baznīcas prāvests Felikss Šneveļs
  • 2002.-2005. - Bikavas baznīcas prāvests Kupčs Jānis
  • 2005.-2007. - Bikavas baznīcas prāvests Mārtiņš Klušs
  • no 2007. gada prāvests Oļģerts Misjuns

LiteratūraLabot

  • Pr. J. Svilāns. Latvijas Romas — katoļu baznīcas un kapelas. [1975] — I. daļa. — Rīgas Metropolijas kūrija: Rīga, 1995., 24. lpp.

AtsaucesLabot

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.

Ārējās saitesLabot