Augšanas hormons
Augšanas hormons jeb somatotropais hormons ir nesteroīdais anaboliskais hormons, kuru organismā producē hipofīzes priekšējā daiva (adenohipofīze). Augšanas hormona sintēze tiek regulēta ar hipotalāma bioloģiski aktīvajām vielām — šo sintēzi veicina somatoliberīns, bet kavē — somatostatīns. Augšanas hormons pieder pie polipeptīdiem (sastāv no 191 aminoskābes).
| Augšanas hormons | |
|---|---|
 Augšanas hormona molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi |
STH, somatotropais hormons, HGH, somatotropīns |
| CAS numurs | 12629-01-5 |
| Molmasa | 22 124 g/mol |
Fizioloģiskā darbība
labot šo sadaļuAugšanas hormons intensīvi palielina audu masu un visvairāk tiek sintezēts bērnībā līdz 4 gadu vecumam. Normālai augšanas hormona darbībai nepieciešams insulīns, dzimumhormoni un vairogdziedzera hormoni. Tādēļ cilvēkiem ar iedzimtu I tipa cukura diabētu, hipogonādismu vai hipotireozi mēdz būt novērojami augšanas traucējumi. Adenohipofīzes darbības traucējumu dēļ var būt samazināta augšanas hormona izstrāde — tad cilvēkam ir mazs augums ar vāji izteiktām sekundārajām dzimumpazīmēm (hipofizārais punduris). Ja augšanas hormons bērnībā rodas pārmērīgos daudzumos, tad augums ir ļoti liels (hipofizārais milzis). Kā pārāk maza, tā pārāk liela hormona daudzuma gadījumos garīgā attīstība cilvēkiem ir normāla. Ja pieaugušam cilvēkam hipofīze sāk producēt pārāk daudz augšanas hormona (piemēram, hormonāli aktīva audzēja gadījumā), cilvēks saslimst ar akromegāliju. Akromegālijas slimniekiem raksturīgas neproporcionāli lielas organisma distālās (galējās) daļas — pirksti, pēdas, deguns, mēle u.c.
Izmantošana
labot šo sadaļuSomatotropo hormonu lieto medicīnā augšanas traucējumu ārstēšanai bērniem, dažu nervu darbības traucējumu ārstēšanai. Ir bijuši mēģinājumi ar šī hormona palīdzību mazināt novecošanas radītās saslimšanas.[1]
Tā kā augšanas hormons palielina muskuļu masu un samazina taukaudu daudzumu, to izmanto sportā (parasti kombinējot ar citiem anaboliskajiem preparātiem). 1989. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja oficiāli aizliedza augšanas hormona izmantošanu, uzskatot to par dopingu.
Literatūra
labot šo sadaļu- Arnolds Valtneris. Cilvēka fizioloģija. R:, Zvaigzne ABC, 2010, 170. lpp., ISBN 978-9984-40-196-6
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augšanas hormons |
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |