Atomenerģētika Somijā
Atomenerģētika Somijā ieņem nozīmīgu vietu valsts enerģētikā. Somijā darbojas divas atomelektrostacijas (AES), katrā no tām ir aktīvi divi kodolreaktori. Valstī ir arī viens pētnieciskais reaktors.
2010. gadā Somijas atomelektrostacijas saražoja 21,9 TWh elektroenerģijas, kas bija 28,4 % no visa valsts elektroenerģijas patēriņa.[1]
Aktīvie kodolreaktori
labot šo sadaļu
Lovīsas AES
labot šo sadaļuLovīsas atomelektrostacija atrodas Lovīsas pilsētas tuvumā, Somijas līča krastā. Tā sastāv no diviem energoblokiem ar jaudu 507 un 502 MW, kas kopā ražo aptuveni 8 TWh gadā. Šo atomelektrostaciju pārvalda Fortum. Atomelektrostacijā izmantoti saspiestā ūdens tipa (PWR) kodolreaktori VVER-440/213, kas izgatavoti 1970. gados PSRS. Tā elektrību sāka ražot 1977. un 1980. gadā.
Olkiluoto AES
labot šo sadaļu
Olkiluoto atomelektrostacija atrodas uz Olkiluoto salas, Eurajoki, Botnijas līča krastā. Tā sastāv no diviem vārošā ūdens tipa (BWR) energoblokiem ar jaudu 880 un 890 MW un viena saspiestā ūdens reaktora ar jaudu 1600 MW. Šo atomelektrostaciju pārvalda Teollisuuden Voima. Pirmos divus kodolreaktorus izgatavoja Zviedrijas uzņēmums ASEA-Atom un tie elektrību sāka ražot 1978. un 1980. gadā. Trešais energobloka tika iedarbināts 2021. gada 21. decembrī. Paredzams, ka regulāra ražošana sāksies 2022. gada jūlijā.
Otaniemi pētnieciskais reaktors
labot šo sadaļuOtaniemi, Espo atrodas neliels TRIGA Mark II klases pētnieciskais reaktors, kas uzbūvēts 1962. gadā Helsinku Tehnoloģiju universitātes vajadzībām. Pieder Somijas tehnisko pētījumu centram VTT. Izejas jauda ir 250 kW (maksimumā 1000 kW). Reaktoru izmanto neitronu satveršanas terapijā vēža ārstēšanā. Tā kā ekonomiski vairs nav izdevīgs un medicīniskās kodoltehnoloģijas VTT nav pamatnodarbošanās, reaktoru plānots slēgt.[2]
Jauna reaktora celtniecība
labot šo sadaļu2002. gadā Somijas parlaments atbalstīja piektā kodolreaktora būvi. Par energobloka atrašanās vietu tika izraudzīta Olkiluoto AES. Atomelektrostacijas operators Teollisuuden Voima 2003. gadā pasūtīja 1600 MW reaktoru Francijas Areva un Vācijas Siemens kopuzņēmumam Areva NP. Tas būtu jāuzceļ 2009. gadā. Laika gaitā projekts saskārās ar dažādām problēmām, un pabeigšanas laiks vairākkārtīgi tika atlikts. 2018. gadā plānots, ka Olkiluoto 3 elektrību sāks ražot ne agrāk par 2019. gada septembri.
Plānotie kodolreaktori
labot šo sadaļu2010. gadā Somijas parlaments atbalstīja sestā un septītā kodolreaktora būvi uzņēmumiem Teollisuuden Voima un Fennovoima. Uzņēmuma Fortum ierosināto Lovīsas AES trešā reaktora būvi parlaments noraidīja.[3]
Fennovoima 2011. gadā paziņoja, ka tās kodolreaktors tiks celts Botnijas līča ziemeļdaļā Pihejoki un tam dots nosaukums Hanhikivi. To projektēja Krievijas uzņēmums Rosatom, un būvniecības sākums atkārtoti tika pārcelts.
Teollisuuden Voima būvētais energobloks atrastos Olkiluoto AES kā ceturtais reaktors. 2010. gadā Somijas parlaments atbalstīja Olkiluoto 4 būvi. 2014. gada septembrī, aizkavējoties Olkiluoto 3 celtniecībai, Somijas valdība atcēla plānu būvēt ceturto energobloku, tomēr paturot plānu par Hanhikivi AES.
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā pēc spiediena no Somijas valdības un sabiedrības 2022. gada maijā Fennovoima lauza līgumu ar Rosatom par Hanhikivi AES būvniecību.
Kodolatkritumi
labot šo sadaļuLīdz 1996. gadam kodolatkritumi no Lovīsas atomelektrostacijas tika sūtīti atpakaļ uz PSRS (Krieviju) pārstrādei. Tagad kodolatkritumus uzglabā pagaidu glabātavā atomelektrostacijas tuvumā. Olkiluoto AES arī izlietoto kodoldegvielu uzglabā savā pagaidu glabātavā.
1995. gadā Teollisuuden Voima un Fortum izveidoja kopuzņēmumu Posiva, kura mērķis ir izstrādāt metodes, kā ilglaicīgi noglabāt kodolatkritumus dziļi pazemē. Aptuveni 2020. gadā plānots pabeigt Onkalo kodolatkritumu glabātavu Olkiluoto AES tuvumā. Tad visi kodolatkritumi tiks pārvesti uz to.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Country profile: Finland». Summary figures for 2009 (angļu). Nuclear Energy Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-23. Skatīts: 2010-11-01.
- ↑ Suomen vanhin ydinreaktori ajetaan alas - Uutiset - Talouselämä
- ↑ «Finnish government says Yes to TVO and Fennovoima». Nuclear Engineering International (Global Trade Media). 2010-04-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-13. Skatīts: 2010-07-01.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- «Nuclear Power in Finland». Country Briefings (angliski). World Nuclear Association. aprīlis 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-19. Skatīts: 2012-08-30.
- «Finland» (angliski). Nuclear Energy Agency (NEA). 2011-10-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-14. Skatīts: 012-08-30.