Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
- Šis raksts ir par 1223. gada otro karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada vasarā pēc Sēlijas bīskapa Bernharda aicinājuma. Karagājienā piedalījās ap 8000 karavīru - bīskapu vasaļi, krustneši, tirgotāji un Zobenbrāļu ordenis ar līvu un letu karavīriem.
| 1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Karagājiens virzījās uz Sakalas zemi. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sakalas karaspēks |
krustneši, Zobenbrāļu ordenis līvu un letu karavīri | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Sakalas novadu vecākie | Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes | ||||||
| Spēks | |||||||
| ap 8000 karavīru | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| nogalināti Vīlandes krievu garnizonu karavīri | |||||||
Krusta karotāji atkārtoti ar aplenkuma mašīnām uzbruka Vīlandes pilij un tikai pēc 15 dienu cīņām (1.-15. augustā) igauņi padevās. Krustneši nogalināja pilī esošos krievus. Tad viņi uzbruka Sakalas zemes pilij pie Navesti upes, kuras aizstāvji tūlīt padevās, lai izvairītos no Vīlandes aizstāvju likteņa [1].
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Indriķa hronika XXVII. 2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 30. augustā.