Astérix (pavadonis)

Astérix bija Francijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas orbītā palaists 1965. gada novembrī. Francija kļuva par trešo valsti (pēc PSRS un ASV), kas ar savu nesējraķeti palaidusi savā valstī izgatavotu pavadoni.

Astérix
KA veids	Tehnoloģiju pavadonis
Operators	CNES, Francija
Izgatavotāji	Matra, Francija
Starts	26.11.1965. 09:52 UTC
Starta vieta	Hammagira Ha Brigitte Alžīrija
Nesējraķete	Diamant A, Francija
NSSDC ID	1965-096A
SCN	01778
Masa	40,0 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	LEO
Slīpums	34,3°
Periods	107,5 min
Apogejs	1697 km
Perigejs	527 km

Pavadoņa sākotnējais nosaukums bija A-1, bet vēlāk nosaukts populāra franču komiksa tēla Asteriksa vārdā.

Pavadoni izgatavoja uzņēmums Matra. Kosmiskais aparāts bija izgatavots divu nošķeltu konusu formā ar diametru 50 cm un augstumu 54 cm. Tajā nebija zinātnisko instrumentu, bet bija radioraidītājs, kas sūtīja telemetrijas datus. Četras antenas bija izvietotas ekvatoriāli. Raidītāja elektroenerģiju nodrošināja ķīmiskās baterijas, kuras bija paredzētas 15 diennakšu darbam.

Pirms orbitālā starta 1965. gada 31. maijā un 3. jūnijā tika veikti kosmiskā aparāta prototipu suborbitāli lidojumi ar raķeti Rubis.

Astérix tika palaists 1965. gada 26. novembrī 09:52 UTC ar nesējraķeti Diamant A no Hammagiras raķešu poligona Alžīrijā. Atdaloties raķetes konusam, tika bojātas pavadoņa antenas, tādēļ kosmiskā aparāta raidītājs klusēja.

Sakarā ar pavadoņa relatīvi augsto perigeju, Astérix ieies Zemes orbītā tikai pēc pāris gadsimtiem.

Ārējās saites

• ASTÉRIX, 1ER SATELLITE FRANÇAIS CNES
• Asterix (A 1) Gunter Dirk Krebs (angliski)