Arturs Drekslers, pēc 1940. gada Artūrs Duburs (1899—1973) bija latviešu mākslinieks grafiķis.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1899. gada 5. martā Pociema pagastā galdnieka ģimenē. Mācījās Limbažu pilsētas skolā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā devās uz Rēveli, kur mācījās pie igauņu mākslinieka A. Laikmā, tad Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1916—1918).

Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, strādāja par zīmēšanas skolotāju Rīgas skolās (1923—1945), 1926. kopā ar J. Rumpanu un A. Vinegi izdeva grāmatu “Zīmēšanas metodika” pamatskolām. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā Riharda Zariņa grafikas meistardarbnīcā, kuru 1929. gadā beidza ar diplomdarbu ”Čugunlietuvē” litogrāfijas tehnikā, no 1930. gada piedalījās izstādēs, 1943. gadā Rīgā organizēja personālizstādi.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā iestājās Latvijas PSR Mākslinieku savienībā, strādāja par mākslinieku PSRS Tirdzniecības palātas Latvijas nodaļā (1948—1959) un kombinātā “Māksla” (1949—1953).

Miris 1973. gada 14. maijā Rīgā, pēc viņa nāves notika piemiņas izstāde Rīgā (1979).

Daiļrades raksturojums

labot šo sadaļu

Arturs Drekslers-Duburs strādājis visās tradicionālajās estampa tehnikās, nozīmīgu ieguldījumu devis dobspiedumā, izkopjot precīzu, perfektu zīmējumu un panākot bagātīgu tonalitātes efektu rūpīgā daudzpakāpju kodinājumā. Visvairāk strādājis ainavas žanrā, tieši un dokumentāli precīzi attēlojot Latvijas dabu, cilvēku darbu, kultūrvēsturi un pilsētvidi. 1960. gados pievērsās linogriezumam. Devis nozīmīgu ieguldījumu arī latviešu lietišķās grafikas attīstībai. 35 gadu laikā izstrādājis ap 1500 zīmējumu dažādu rūpniecības preču iesaiņojumam, etiķetēm, reklāmai, darinājis grāmatzīmes, goda diplomus un adreses daudzām izcilām personībām. Darbojies arī grāmatu grafikā, zīmējis ilustrācijas preses izdevumiem.[1]

  • L. Reihmane. Enciklopēdija “Māksla un arhitektūra biogrāfijās”. Rīga: 1995 — 1. sēj. 133.-134. lpp.