Artūrs Štāls (1897—1951) bija latviešu žurnālists un ierēdnis, Tautas padomes loceklis.

Artūrs Štāls
Artūrs Štāls 1921. gadā
Artūrs Štāls 1921. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 5. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1951. gada 12. maijā (53 gadi)
Nodarbošanās žurnālists, ierēdnis, politiķis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1897. gada 5. decembrī Rīgā Mārtiņa un Trīnes Emīlijas Štālu ģimenē. Mācījās N. Mironova komercskolā Rīgā, tad Viborgas komercskolā. 1918. gadā sāka studēt Petrogradas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas atgriezās dzimtenē un darbojās kā žurnālists, bija Tautas padomes loceklis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.[1]

1919. gada 16. augustā Štāls kļuva par Latvijas Republikas Izglītības ministrijas kultūras vērtību aizsardzības pilnvarnieku Cēsu apriņķī, vēlāk par ģenerālpilnvarnieku kultūras vērtību aizsardzības lietās. 1920. gadā viņš turpināja pārtrauktās filozofijas un vēstures studijas Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1920–1931). No 2020. gada novembra līdz 1921. gada 1. aprīlim A. Štāls darbojās Latvijas sūtniecībā Maskavā, pildot Izglītības ministrijas pārstāvja pienākumus. No 1923. līdz 1928. gadam viņš darbojās Pieminekļu valdē kā tehnisko darbu vadītājs, 1928. gadā kā priekšsēdētāja Frīdriha Ozoliņa vietas izpildītājs. 1932. gadā viņu iecēla par Rīgas un Vidzemes apgabala pieminekļu aizsardzības inspektoru, bet jau 1933. gadā atbrīvoja no darba, apvainojot Pieminekļu valdes seifa apzagšanā. Tiesā A. Štāls sevi par vainīgu pret viņu celtajās apsūdzībās neatzina. Rīgas Centrālcietumā Štāls pavadīja trīs gadus un sešus mēnešus. Pēc atbrīvošanas A. Štāls 1937. gada oktobrī sāka rakstīt atmiņas “Latvijas senatni sargājot...” 1940. gadu sākumā Arturs Štāls strādāja par Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes redaktoru, bet no 1947. līdz 1950. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā. Sagatavoja J. K. Broces zīmējumu un aprakstu kolekcijas materiālus publicēšanai grāmatā "Rīga", kas tomēr netika iespiesta. Miris 1951. gada 12. maijā.[2]