Arnolds Tabaks (1907—1982) bija Latvijas Republikas Valsts kontrolieris Kirhenšteina valdības laikā 1940. gadā. Vēlāk Latvijas PSR Tautas komisāru padomes finansu tautas komisārs, tad Latvijas PSR Finansu ministrs (1940—1949) un Finansu ministra vietnieks (1949—1973).

Arnolds Tabaks
Latvijas Republikas Valsts kontrolieris
Amatā
1940 — 1940

Dzimšanas dati 1907. gada 10. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bēnes pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1982. gada 4. novembrī (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tēvs Krišjānis Tabaks
Māte Lavīze Tabaka
Dzīvesbiedrs(-e) Alise Elsiņa (dzim. Leja), Lidija Jablonska
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Dzimis 1907. gada 10. martā Bēnes pagastā dzelzceļa strādnieka ģimenē. 1923. gadā Tabaks beidza pamatskolu un iestājās Valsts Jelgavas skolotāju institūtā, ko beidza 1928. gadā. Studēja Latvijas Universitātes matemātikas fakultātē (1928—1935), bija studentu biedrības “Zemgalija” priekšsēdētājs (1932). Līdztekus strādāja dzelzceļu virsvaldē (1928—1939). 1930. gadā apprecējās ar literāti Alisi Elsiņu (dzim. Leja, 1908—1986).[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma iestājies Latvijas Komunistiskajā partijā,[2] 1940. gada 9. aprīlī politisko uzskatu dēļ ticis apcietināts.[3]

Pēc Latvijas okupācijas 21. jūnijā atbrīvots no cietuma un 1940. gada jūlijā iecelts par Kirhenšteina valdības Valsts kontrolieri. Salaulājies ar ietekmīgā komunista Andreja Jablonska meitu Lidiju un pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā iecelts par Latvijas PSR finansu tautas komisāru (1940—1946) un Finansu ministru (1946—1949), vēlāk par Finansu ministra vietnieku (1949—1973).[4] Pēc pensionēšanās 1973. gadā turpināja darboties kā Latvijas PSR Finansu ministrijas eksperts.

Miris 1982. gada 4. novembrī Rīgā.[5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «geni.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 4. augustā.
  2. Kalniņš, B. No atmiņām: "1940. gada liktenīgā vasara" mēnešrakstā "Brīvība" 1980. gadā[novecojusi saite] Latvijas Vēstnesis 1999. gada 12., 13.maijā.
  3. Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
  4. oocities.org
  5. Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 463. lpp.