Arnolds Jirgensons

Arnolds Jirgensons;
Personīgā informācija
Dzimis	1906. gada 2. decembrī ; Ādažu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	2004. gada 20. augustā (97 gadi); Liepāja, Latvija
Tautība	latvietis
Brāļi	Bruno Jirgensons
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķīmija
Sasniegumi, atklājumi	plasmasu ražošanas tehnoloģiju izstrāde

Arnolds Jirgensons (1906-2004) bija latviešu inženieris ķīmiķis. Latvijas Universitātes mācībspēks (1934-1944), Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības ķīmiskās fabrikas izveidotājs, kurā ražoja kazeīna plastmasu galalītu jeb mākslīgo ragu, ko eksportēja ar nosaukumu "lettoīds".^[1] Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (2002).

Dzīvesgājums

Dzimis 1906. gada 2. decembrī Ādažu pagasta Strēlnieku mājās. 1932. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, no 1934. līdz 1944. gadam strādāja universitātē par docētāju Analītiskajā laboratorijā lauksaimniekiem un dabas zinātniekiem. Līdztekus strādāja Latvijas Piensaimnieku Centrālajā savienībā, kur iekārtoja ķīmijas rūpnīcu vājpienā esošā dabīgā polimēra kazeīna pārstrādāšanai bakelītā, kas kalpoja par izejvielu dažādu plastmasas priekšmetu pagatavošanai.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk dzīvoja Zviedrijā, Kanādā un ASV, kur strādāja dažādu polimēru iegūšanas un pārstrādes firmās.^[2] Mūža nogalē atgriezās dzimtenē, mira 2004. gada 20. augustā Liepājā.

Jirgensona iztrādātā tehnoloģija

LPCS ķīmiskajā fabrikā strādāja 30-40 darbinieku un tā darbojās vecās Baltijas vagonu fabrikas noliktavas korpusā Valmieras ielā 2, blakus Rīgas Piena centrālei. Pienotavu skaits, kas izgatavoja jēlkazeīnu, 1936. gadā pieauga no 39 līdz 98, bet 1937. gadā sasniedza 127. No lauku pienotavām saņemto siera raugu kazeīnu Rīgā šķiroja, pārmazgāja, samala un žāvēja. Pēc tam maisītājā samaisīja ar nelielu ūdens piedevu, mīkstinātājiem un citām piedevām graudainā mitrā masā. No masas īpašās gliemežveida spiedpresēs, kur tā plastificējās un homogenizējās, ieguva kazeīnu, ko uz zināmu laiku iemērca formaldehīda (HCHO) vannās, pēc tam sekoja žāvēšana. Kazeīna plastmasu vērtīgākās īpašības bija krāsu spilgtums un viegla mehāniskā apstrāde, negatīvā – nepadošanās presēšanai veidņos. Kazeīna plastmasas ražoja stieņu un plākšņu veidā 80 dažādās krāsās un musturos. Ar tām apgādāja vietējās ķemmju, pogu, rotaslietu un sadzīves priekšmetu ražotnes. 1937. gadā ap 20 % produkcijas ar nosaukumu „Lettoid” eksportēja uz Lietuvu, Poliju un Holandi. Veica priekšdarbus, lai uzsāktu tekstilkazeīna „Lanital” (Lana Italiana "Itālijas vilna") ražošanu pēc Milānas firmas Sprila viscosa patenta.^[3]

Darbi

Jirgensons A. Mans pienesums dabīgai ķīmiskās rūpniecības attīstībai Latvijas brīvvalsts laikā. Latvijas ķīmijas žurnāls, Nr. 1 (2003), 96.-100. lpp.

Literatūra

Grosvalds I. Arnolds Jirgensons aizsaulē. Latvijas ķīmijas žurnāls. Nr.4 (2004), 399.-400. lpp.

Atsauces

↑ «U. Alksnis, I. Grosvalds. ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.
↑ Zinātnes Vēstnesis 12 (241) Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. 2002. gada 17. jūnijā
↑ Grosvalds I., Alksnis U., Meirovics I. Gumijas, plastmasu, ādu, laku un krāsu ražošana Latvijā (1918- 1944) RTU zinātniskie raksti. 8. sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. 15. sēj. (2009), 85.-89. lpp.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «U. Alksnis, I. Grosvalds. ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.

[2] Zinātnes Vēstnesis 12 (241) Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. 2002. gada 17. jūnijā

[3] Grosvalds I., Alksnis U., Meirovics I. Gumijas, plastmasu, ādu, laku un krāsu ražošana Latvijā (1918- 1944) RTU zinātniskie raksti. 8. sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. 15. sēj. (2009), 85.-89. lpp.

[1]

[2]

[3]