Arginīns

Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH=C(NH₂)NH(CH₂)₃CH(NH₂)−COOH) ir dzīvo organismu aminoskābe. Arginīns pieder pie stipri bāziskām aminoskābēm, jo satur vairākas amino- un imino grupas. Arginīns ir balta, kristāliska viela (prizmatiski kristāli no ūdens). Dažiem dzīvniekiem tā ir neaizvietojamā aminoskābe. Pieauguša cilvēka organisms arginīnu sintezē patstāvīgi, bet bērniem tas jāuzņem ar barību. Arginīnu var uzskatīt par alifātisko aminoskābi, ar guanidīna grupu galā. Šī iemesla dēļ tas veido daudz ūdeņraža saišu.

Arginīns
L-arginīna molekulas modelis un struktūrformula
Ķīmiskā formula	C6H14N4O2
Molmasa	174,2 g/mol
Blīvums	1100 kg/m3
Kušanas temperatūra	244 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	-
Izoelektriskais punkts	10,76

Atrašanās dabā

Arginīns ietilpst olbaltumvielu sastāvā (sevišķi daudz arginīna ir histonos). Atrodas organismā arī brīvā veidā.

Bioloģiskā nozīme

Arginīns ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Ornitīna - citrulīna - arginīna cikls atbild par olbaltumvielu noārdīšanu organismā, no tā atkarīga organisma spēja veidot urīnvielu un atbrīvoties no olbaltumvielu atkritumproduktiem. Arginīns ir slāpekļa pārnesējs un donors muskuļaudu veidošanās procesā.