Apollons
Apollons (sengrieķu: Ἀπόλλων, Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Apollons | |
---|---|
Statuja, kurā redzams Apollons ar cītaru | |
Sengrieķu mitoloģija | |
Aizgādnis par | mūziku, dzeju, mākslu, dejām, veselībus, ārstniecību, pareģojumiem, gaismu, sauli, zināšanām, kolonizatoriem un loka šaušanu |
Uzturēšanās vieta | Olimpa kalns |
Simboli | lira, lauru vainags, pitons, krauklis, gulbis, loks un bultas |
Personīgā informācija | |
Vecāki | Zevs, Lēto |
Brāļi un māsas | Artemīda (dvīņumāsa) |
Bērni | Asklēpijs, Troils, Aristejs, Orfejs |
Romiešu analogs | Fēbs (tiek arī saukts par Apollonu) |
Mīts
labot šo sadaļuGaismas dievs zeltmatis Apollons dzimis Dēlas salā. Viņa māte ir Lēto un tēvs Zevs. Lēto vajāja sadusmotā Zeva sieva Hēra. Hēras uzsūtītā drakona Pitona vajāta, viņa klīda pa visu pasauli, kamēr beidzot patvērās Dēlas salā, kas šai laikā klejoja pa vētrainās jūras viļņiem.
Apollonam bija deviņas mūzas — Kalliope (episkā dzeja un daiļruna), Klio (mūza, kas dara slavenu, vēstures mūza), Melpomene (traģēdija), Eiterpe (poēzijas un mūzikas), Erato (liriskā un mīlestības poēzija), Terpsihora (dejas un kora dziedāšanas), Talija (komēdija), Polihimnija (himnas), Urānija (astronomija), kā arī māsa Artemīda — medību un mēness dieviete.
Apollonam bija dēls Asklēpijs, ārstniecības dievs. To izskoloja kentaurs Hīrons, bet Apollona dēls drīz pārspēja to, jo ne tikai prata ārstēt slimības, bet arī atdzīvināt mirušos. Par to sadusmojās Aīds un Zevs, kurš Asklēpiju nogalināja. Lai mierinātu Apollonu, Zevs to uznesis debesīs un padarījis par Čūskneša zvaigznāju.
Kulta vietas
labot šo sadaļuVisā senajā pasaulē bija pazīstama Apollona svētnīca Delfos, kur svētceļniekiem pareģoja priesteriene Pītija. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Apollona tempļa pamati, tomēr arī tie ir ļoti iespaidīgi. Tempļa celtniecība tika sākta 370. gadā p.m.ē., un tā ilgusi 30 gadus.
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Apollons" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apollons.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |