Apdziras
Apdziras (latīņu: Huperzia) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģints. Sākotnēji tās tika iekļautas radniecīgajā staipekņu ģintī (Lycopodium).[1] Apdzirām, atšķirībā no citiem staipekņiem, sporu nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk stumbra vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs.[2]
| Apdziras Huperzia | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Paparžaugi (Pteridophytes) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
| Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
| Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
| Apakšdzimta | Apdziru apakšdzimta (Huperzioideae) |
| Ģints | Apdziras (Huperzia) |
 Apdziras Vikikrātuvē | |
PPG I klasifikācijā (2016) apdziras ir viena no apdziru apakšdzimtas (Huperzioideae) trim ģintīm, tajā iekļautas 25 sugas.[3] Citi avoti šo apakšdzimtu sīkāk nedala un atzīst tikai Huperzia ģinti ar aptuveni 340 sugām.[4]
Latvijā sastopama tikai viena suga — apdzira (Huperzia selago).
Apraksts
labot šo sadaļuApdziru ģints augiem ir stāvi, šķērsgriezumā apaļi, nezaroti dzinumi vai arī stumbra galotne dakšveidīgi zarojas. Tiem nav ložņājošu stumbru, kas raksturīgi vairākām staipekņu sugām. Stumbru klāj sīkas trīsstūrveida vai lancetiskas lapas. Stumbra vidusdaļā starp lapām veidojas ieapaļi sporu nesēji (sporangiji), kuros attīstās tetraedra formas sporas. Apdziru sporas var būt ar seklām rievām, vidusdaļā ieliektas. Tām dīgstot, izveidojas gametofīts - protallijs, kura attīstība notiek pazemē. Tā kā protallijs bez gaismas nevar veikt fotosintēzi, tā barošanās ir atkarīga no mikorizas sēnēm.[5]
Starp lapām var attīstīties pumpuriem līdzīgi veidojumi, kas pēc nobriešanas atdalās no auga stumbra, tādējādi apdziras spēj vairoties vegetatīvi. Tā kā dabā pastāv dažādu apdziru sugu krustošanās, šāds vairošanās veids ļauj izplatīties arī sterilajiem hibrīdiem.[5]
Ekoloģija
labot šo sadaļuDažādas apdziru sugas sastopamas mērenajā klimata joslā, Alpu un tropiskajos Āzijas kalnos.[6] Apdziras aug uz zemes vai uz klintīm. Atšķirībā no tropu apdziru ģints (Phlegmariurus), tām nav epifītisku sugu.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Langenfelds V.., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga: Zvaigzne, 1973. 81. lpp.
- ↑ Rokasgrāmata bioloģijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015. 177. lpp. ISBN 978-9934-0-1595-3.
- ↑ PPG I (2016). "A community-derived classification for extant lycophytes and ferns". Journal of Systematics and Evolution. 54 (6): 563–603. Skatīts: 2024.01.11.
- ↑ "Huperzia Bernh.". Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.01.11.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Wagner Jr., Warren H. & Beitel, Joseph M., "Huperzia" Arhivēts 2013. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē., in Flora of North America. Skatīts: 2024.01.11.
- ↑ Hassler, Michael "Lycopodium", World Ferns. Synonymic Checklist and Distribution of Ferns and Lycophytes of the World. Skatīts: 2024.01.10.