Apaļmēles krupju dzimta
Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta[1] jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Šajā dzimtā ir arī viena aizvēsturiskā suga.[2] Visas dzimtas mūsdienu sugas ir samērā primitīvas un pieder pie primitīvo varžu apakškārtas (Archaeobatrachia). Dzimtai bieži tiek lietots arī zinātniskais nosaukums Discoglossidae, tomēr šis nosaukums ir jaunāks nekā nosaukums Alytidae. Līdz ar to, sekojot pieņemtajai nosaukumu lietošanas kārtībai taksonomijā, priekšroka būtu dodama vecākā vārda lietošanai.[3][4][5]
| Apaļmēles krupju dzimta Alytidae (Fitzinger, 1843) | |
|---|---|
 Ibērijas plankumainā varde (Discoglossus galganoi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Primitīvo varžu apakškārta (Archaeobatrachia) |
| Dzimta | Apaļmēles krupju dzimta (Alytidae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Apaļmēles krupju dzimta Vikikrātuvē | |
Īpašības un izplatība
labot šo sadaļu
Daudzas no šīm sugām ir endēmas Eiropas sugas un galvenokārt izplatītas dienvidos, 3 sugas mājo Ziemeļāfrikas rietumos un viena suga Izraēlā, iespējams, arī Sīrijā.[4] Šīs dzimtas sugas ir neliela auguma, un visām to kurkuļi attīstās ūdenī. Plankumainās vardes izskatās līdzīgas vardēm, tām ir gluda āda un tās daudz laika pavada ūdenī. Olnesējkrupjiem savukārt ir raupja āda un, kā jau nosaukums norāda, tie ir līdzīgāki krupjiem, galvenokārt uzturas uz sauszemes. Tēviņi pie pakaļkāju ciskām un muguras piestiprina ikrus, tos nēsājot sev līdzi, līdz kurkuļi gatavi no tiem izšķilties. Tad tēviņš dodas uz dīķi, lai kurkulīši varētu aizpeldēt.[6] Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Izraēlas plankumainā varde (Latonia nigriventer) ir izmirusi, līdz tā 21. gadsimta sākumā atkal tika novērota savvaļā.
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuNesenā pagātnē apaļmēles krupju dzimtā tika sistematizēti arī ugunskrupji (Bombina) un plakangalvas krupji (Barbourula), kuri mūsdienās izdalīti atsevišķā ugunskrupju dzimtā (Bombinatoridae).[3][7]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Apaļmēles krupju dzimta (Alytidae)
- Plankumainās vardes (Discoglossus)
- Ibērijas plankumainā varde (Discoglossus galganoi)
- Korsikas plankumainā varde (Discoglossus montalentii)
- Marokas plankumainā varde (Discoglossus scovazzi)
- Sardīnijas plankumainā varde (Discoglossus sardus)
- Spānijas plankumainā varde (Discoglossus jeanneae)
- Vidusjūras plankumainā varde (Discoglossus pictus)
- Izraēlas plankumainās vardes (Latonia)
- Izraēlas plankumainā varde (Latonia nigriventer)
- Olnesējkrupji (Alytes)
- Dienvidspānijas olnesējkrupis (Alytes dickhilleni)
- Ibērijas olnesējkrupis (Alytes cisternasii)
- Maļorkas olnesējkrupis (Alytes muletensis)
- Marokas olnesējkrupis (Alytes maurus)
- Olnesējkrupis (Alytes obstetricans)
- ģints †Enneabatrachus[2]
- Plankumainās vardes (Discoglossus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latgales Zoo: Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 31. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Foster, J. (2007). "Enneabatrachus hechti" Jurassic West: The Dinosaurs of the Morrison Formation and Their World. Indiana University Press. p. 137.
- ↑ 3,0 3,1 Class Amphibia
- ↑ 4,0 4,1 Amphibia: Family Alytidae Fitzinger, 1843
- ↑ ITIS: Alytidae Fitzinger, 1843
- ↑ Amphibiaweb: Alytidae
- ↑ Amphibia: Bombinatoridae Gray, 1825