Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja

Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja (angļu: Scientific Committee on Antarctic Research, SCAR) ir Starptautiskās Zinātņu padomes (ICSU) starpdisciplīnu organizācija. Nodibināta 1958. gada februārī, lai turpinātu Starptautiskajā ģeofizikas gadā aizsākto starptautisko Antarktikas izpētes zinātnisko aktivitāšu koordināciju.

Dalībnieki

pilntiesīgās dalībvalsts,

asociētās dalībvalsts.

Komitejas dalībnieki (biedri) ir attiecīgo valstu nacionālās zinātņu akadēmijas vai zinātniskās organizācijas, kas šajās valstīs veic vai plāno veikt pētījumus Antarktikā. Iekļauj sākotnējas 12 dalībvalstis un vēlāk tām pievienojošās organizācijas.

Komitejas dalībnieki iedalās trijās kategorijās:

pilntiesīgie dalībnieki (31) — valstis, kas aktīvi īsteno patstāvīgas izpētes programmas Antarktikā,
asociētie dalībnieki (6) — valstis, kam nav patstāvīgu izpētes programmu vai arī tādas tiek plānotas,
savienību biedri (9) — Antarktikas pētījumos ieinteresētas ICSU zinātniskās savienības un asociācijas.

Papildus komitejā ir arī goda biedri (9) — privātpersonas, kas daudzu gadu garumā devušas lielu ieguldījumu SCAR attīstībā un Antarktikas izpētē. Pilntiesīgās dalībvalstis deleģē uz SCAR divus delegātus, savienības un asociētās dalībvalstis — pa vienam.^[1]

Pilntiesīgās dalībvalstis

2012. gadā SCAR ir 31 pilntiesīga dalībvalsts (Full Members). Sākotnēji ICSU komitejā uzaicināja piedalīties tās 12 valstis, kas bija devušas vislielāko pienesumu Antarktikas izpētē SĢG laikā: Argentīna, ASV, Austrālija, Beļģija, Čīle, Dienvidāfrika, Francija, Japāna, Jaunzēlande, Lielbritānija, Norvēģija, PSRS, kā arī četras starptautiskās zinātniskās savienības.^[2]

Valsts	Nacionālā komiteja
Amerikas Savienotās Valstis	Nacionālās Pētniecības padomes Polāro pētījumu valde
Apvienotā Karaliste	Apvienotās Karalistes Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Argentīna	Argentīnas Antarktikas institūts
Austrālija	Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Beļģija	Beļģijas Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Brazīlija	Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Bulgārija	Bulgārijas Antarktikas institūts
Čīle	Čīles Antarktikas institūts
Dienvidāfrika	Dienvidfrikas Nacionālā SCAR komiteja
Ekvadora	Ekvadoras Antarktikas institūts
Francija	Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Indija	Indijas Zinātņu akadēmijas Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Itālija	Antarktikas Nacionālā zinātniskā komisija
Japāna	Nacionālā Antarktikas komiteja
Jaunzēlande	Antarktikas zinātņu nacionālā komiteja
Kanāda	Kanādas komiteja Antarktikas izpētei

Valsts	Nacionālā komiteja
Korejas Republika	Korejas Polārās izpētes institūts
Krievija	Krievijas Antarktikas izpētes komiteja
Ķīna	Nacionālā Antarktikas izpētes komiteja
Malaizija	Malaizijas Antarktikas izpētes centrs
Nīderlande	Nīderlandes SCAR komiteja
Norvēģija	Norvēģijas polārās izpētes nacionālā komiteja
Peru	Peru Antarktikas institūts
Polija	Polijas Zinātņu akadēmija
Somija	Arktikas un Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Spānija	Madrides Autonomās universitātes Nacionālā SCAR komiteja
Šveice	Šveices Polāro un augstkalnu pētījumu komiteja
Ukraina	Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija
Urugvaja	Urugvajas Antarktikas institūts
Vācija	Vācijas SCAR/IASC nacionālā komiteja
Zviedrija	Zviedrijas Pētniecības padome

Asociētās dalībvalstis

2012. gadā SCAR ir pārstāvētas 6 asociētās dalībvalstis (Associate Members). No 1992. līdz 2001. gadam asociētās dalībvalsts statuss bija arī Igaunijai.^[3]

Valsts	Pārstāvošā institūcija
Dānija	Karaliskā Dānijas Zinātņu akadēmija
Monako	Monako Zinātņu centra Nacionālā monegasku komiteja
Pakistāna	Nacionālais Okeanogrāfijas institūts
Portugāle	Algarves universitātes Jūras zinātņu centrs
Rumānija	Rumānijas Polāro pētījumu institūts
Venecuēla	IVIC Okeanoloģijas un Antarktikas studiju centrs

Savienību biedri

Savienību biedri (Union Members) ir deviņas starptautiskās zinātņu savienības:

Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU),
Starptautiskā Ģeogrāfijas savienība (IGU),
Starptautiskā Kvartāro pētījumu savienība (INQUA),
Starptautiskā Bioloģijas zinātņu savienība (IUBS),
Starptautiskā Ģeodēzijas un ģeofizikas savienība (IUGG),
Starptautiskā Ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS),
Starptautiskā Teorētiskās un pielietojamās fizikas savienība (IUPAC),
Starptautiskā Fizioloģijas zinātņu savienība (IUPS),
Starptautiskā Radio zinātnes savienība (URSI).

Projekti un produkti

SCAR paspārnē darbojas vairāki projekti, kas apkopo un sistematizē dalībvalstu datus par Antarktiku dažādās zinību nozarēs.^[4]

Antarktikas digitālā datubāze (Antarctic Digital Database, ADD) — apkopo pieejamos topogrāfiskos datus par Antarktiku, dati publiski pieejami karšu pārlūka veidā,
Antarktikas digitālais magnētisko anomāliju projekts (Antarctic Digital Magnetic Anomaly Project, ADMAP) — apkopo dalībvalstu datus par reģiona magnētiskajām anomālijām. Informācija pieejama Argentīnas Antarktikas institūta informācijas sistēmā,
Antarktikas karšu katalogs (Antarctic Map Catalogue) — dalībvalstu izgatavoto reģiona karšu krātuve. Informācija pieejam Austrālijas Antarktikas datu centra informācijas sistēmā,
Antarktikas apvienotais gazetīrs (Composite Gazetteer of Antarctica, CGA) — kopējā Antarktikas ģeogrāfisko nosaukumu datubāze. Pieejama karšu pārlūka un nosaukumu meklētāja veidā Austrālijas Antarktikas datu centra informācijas sistēmā sadarbībā ar Itālijas Nacionālo Antarktikas izpētes programmu (PNRA),
Starptautiskā Dienvidu okeāna batimetriskā karte (International Bathymetric Chart of the Southern Ocean, IBCSO Arhivēts 2012. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.).

Atsauces

↑ «SCAR Members and Officers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 10. septembrī.
↑ History of SCAR
↑ «A Brief Account of the Evolution of SCAR, 1958-2006 by Peter D.Clarkson». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2012. gada 12. septembrī.
↑ «SCAR products». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. februārī. Skatīts: 2012. gada 15. septembrī.

Ārējās saites

SCAR mājaslapa

[1] «SCAR Members and Officers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 10. septembrī.

[2] History of SCAR

[3] «A Brief Account of the Evolution of SCAR, 1958-2006 by Peter D.Clarkson». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2012. gada 12. septembrī.

[4] «SCAR products». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. februārī. Skatīts: 2012. gada 15. septembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]