Angara

upe Krievijā, Jeņisejas pieteka
(Pāradresēts no Angāra)

Angara (krievu: Ангара, burjatu: Ангар мүрэн) ir upe Krievijā, Jeņisejas lielākā labā krasta pieteka.[1] Nosaukums cēlies no burjatu valodas saknes «anga» (анга) — ‘atvērts’, arī ‘aiza’. Vēstures dokumentos pirmoreiz minēta 13. gadsimtā Rašīda ed Dīna aprakstos kā Ankaramurena. Ilgu laiku upes lejtece saucās Verhņaja Tunguska (Верхняя Тунгуска) un tikai 1623. gadā kazaks Pantelejs Pjanda, atgriežoties no trīs gadus ilgas ekspedīcijas uz Ļenas augšteci, noskaidroja, ka Angara un Verhņaja Tunguska ir viena un tā pati upe.

Angara
Angara netālu no iztekas no Baikāla ezera
Angara netālu no iztekas no Baikāla ezera
Angaras baseins
Angaras baseins
Angara (Krievija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Baikāls
51°52′00″N 104°49′10″E / 51.86667°N 104.81944°E / 51.86667; 104.81944
Ieteka Jeņiseja
58°06′N 93°00′E / 58.100°N 93.000°E / 58.100; 93.000Koordinātas: 58°06′N 93°00′E / 58.100°N 93.000°E / 58.100; 93.000
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 1779 km
Iztekas augstums 456 m
Ietekas augstums 76 m
Kritums 380 m  
Vidējā caurtece 4530 m³/s 
Gada notece 143 km³ 
Baseina platība 1 039 000 km² 
Galvenās pietekas Irkuta, Oka, Iļima, Čadobeca, Tasejeva
Angara Vikikrātuvē

Tecējums labot šo sadaļu

Angaras baseins kopā ar Baikāla ezera baseinu ir 1 039 000 km², bez Baikāla — 468 000 km². Sākas no Baikāla ezera kā 1,1 km plata straume un tek ziemeļu virzienā. Tek pa Irkutskas apgabala un Krasnojarskas novada teritoriju. No iztekas līdz Irkutskas pilsētai upes ielejā izbūvēta ūdenskrātuve. Lejāk pa upi izbūvētas vēl divas lielas ūdenskrātuves: Bratskas ūdenskrātuve un Ustjiļimskas ūdenskrātuve. Lejpus Ustjiļimskas upe pagriežas uz rietumiem un pie Strelkas ietek Jeņisejā. Lielākās pietekas ir Iļima, Čadobeca, Irkiņejeva (labās), Irkuta, Kitoja, Belaja, Oka, Ija, Tasejeva (kreisās). Lielākās pilsētas krastos ir Irkutska, Angarska, Bratska un Ustjiļimska.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Angāra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 46. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu