Andris Šnē
Andris Šnē (dzimis 1973. gada 8. februārī) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Vēstures zinātņu doktors un LU docents.
| ||||||||
| ||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļu1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.[1] 1994. gadā kļuvis par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas centra speciālistu, 2002. gadā — par centra vadītāju.[1]
1999. gadā kļuvis par docētāju Latvijas Universitātē, viduslaiku vēstures katedrā.[1] 2011. gadā kļuvis par Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu un pildījis šos pienākumus līdz 2015. gadam.[2] Vadījis Krustpils viduslaiku pils no 1995. līdz 2001. gadam notikušo arheoloģisko izpēti.[1] Vadījis arī pārbaudes izrakumus 17. gs. nocietinājumā Kobrona skanstī Rīgā, Torņakalnā.
Nodarbojies ar arheoloģijas teoriju, Latvijas viduslaiku vēstures un vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību attiecību pētīšanu.[1] Ir vairāk nekā 80 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.[1]
1998. gadā kļuvis par Eiropas Arheologu asociācijas biedru.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 410. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Andris Šnē: vēsture Latvijā ir neskaidrā situācijā». LA.lv. Skatīts: 2014. gada 20. novembrī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |