Andrija Fuderers (horvātu: Andrija Fuderer; 1931. gada 13. maijs, Subotica2011. gada 2. oktobris, Palamosa) bija horvātu izcelsmes Dienvidslāvijas un Beļģijas starptautiskais lielmeistars šahā (1990). Pēc profesijas - ķīmiķis.

Andrija Fuderers
Andrija Fuderer
Andrija Fuderers
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 13. maijā
Valsts karogs: Dienvidslāvija Subotica, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Serbija Serbija)
Miris 2011. gada 2. oktobrī (80 gadi)
Valsts karogs: Spānija Palamosa, Žironas province, Spānija
Pilsonība Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Karogs: Beļģija Beļģija
Nodarbošanās šahists, ķīmiķis

Biogrāfija labot šo sadaļu

Piedzimis horvātu ģimenē Vojvodinā. Pēc Otrā Pasaules kara kļuvis par vienu no Dienvidslāvijas spēcīgākajiem šahistiem. 1947. gadā kopā ar Borislavu Ivkovu dalījis pirmo vietu Dienvidslāvijas junioru šaha čempionātā. No 1951. gada līdz 1953. gadam bijis Dienvidslāvijas šaha čempionāta godalgoto vietu ieguvējs. 1954. gadā ieņēmis 3. vietu Hastingsas tradicionālajā šaha festivālā (aiz Vasilija Smislova un Paula Keresa).[1]

Dienvidslāvijas izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 3 reizes (1952-1954, 1958). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1958) un 2 bronzas (1952, 1954) medaļas, bet individuālajā vērtējumā sudraba (1954) un bronzas (1958) medaļas;
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 1 reizi (1957). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu, bet individuālajā vērtējumā bronzas medaļu;
  • Pasaules studentu komandu šaha čempionātos piedalījies 1 reizi (1955) un izcīnījis sudraba medaļu komandu vērtējumā.

1955. gadā piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā Gēteborgā, kur līdz turnīra vidum bijis līderu skaitā, taču ļoti neveiksmīgais finišs atstājis viņu tikai 15. vietā.[2] Pēc šīs neveiksmes Fuderers sācis retāk piedalīties šaha turnīros un nopietni pievērsies ķīmijai.

Beidzis Zagrebas universitātes ķīmijas fakultāti, kļuvis par ķīmijas zinātņu doktoru un daudzu patentētu izgudrojumu autoru.[3][4] 1968. gadā no Dienvidslāvijas pārcēlies uz dzīvi Beļģijā, vēlāk ieguvis šīs valsts pilsonību. Mūža nogalē dzīvojis Spānijā.

1952. gadā FIDE Fudereram piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1990. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) goda nosaukumu par bijušajiem sasniegumiem šahā.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu