Andrievs Ezergailis

Andrievs jeb Endrū Ezergailis (angļu: Andrew Ezergailis; dzimis 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķī) ir ASV latviešu vēsturnieks. Ezergailis ir viens no atpazīstamākajiem un ietekmīgākajiem latviešu vēsturniekiem pasaulē.[1]

Andrievs Ezergailis
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 10. decembrī (90 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rites pagasts, Latvija
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne vēsture
Darba vietas Itakas koledža
Alma mater Mičiganas Universitāte
Apbalvojumi LZA Lielā medaļa

BiogrāfijaLabot

Andrievs Ezergailis dzimis 1930. gadā Jēkabpils apriņķa Rites pagastā. Viņa tēvs bija Rites pagasta pienotavas vadītājs, agrākais sarkanais latviešu strēlnieks.[2]

Kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja “dīpīšu” nometnē Ansbahā, Bavārijā. 1949. gadā emigrējis uz ASV. Līdzīgi daudziem latviešu trimdiniekiem, viņš sākumā strādāja kā nekvalificēts darbaspēks — zemnieku saimniecībā par trauku mazgātāju.[2]

1950. gados Ezergailis iestājās Mičiganas Universitātē un 1964. gadā beidzis to, bet maģistra grādu ieguvis Ņujorkas Universitātē. Turpat 1968. gadā kļuvis par zinātņu doktoru.

No 1964. gada Ezergailis pasniedza vēsturi Itakas koledžā, profesors — no 1971. gada.

Sākotnēji pētnieks specializējās Krievijas un modernās Eiropas, kā arī Otrā pasaules kara vēsturē, bet 1980. gados pievērsās nacistu aizsāktā un organizētā holokausta norisēm Latvijā.[2] Iespējams, ievērojamākais Ezergaiļa darbs ir fundamentālais pētījums par holokaustu Latvijā: The Holocaust in Latvia, 1941—1944.

1988. gadā Ezergailis pirmoreiz Latvijas medijos publicēja zinātnisku pētījumu par holokaustu un īpaši Arāja komandu “Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Sākot ar 1989. gada 17. maiju, viņa pētījums vairākos turpinājumos tika pārpublicēts laikrakstā “Cīņa”. Šis raksts iepazīstināja vietējos lasītājus ar Arāja komandas organizāciju, lēmumu pieņemšanu, slepkavību veikšanu, kā arī ar holokausta notikumiem Latvijā vispār.[3]

A. Ezergailis bija vienīgais latviešu vēsturnieks, uz kura viedokli jau 1980. gadu beigās Atmodas laikā sāka atsaukties ASV laikraksti.[2]

Balstoties Vācijas arhīvu dokumentos, A. Ezergailis konstatēja, ka nacisti Latvijā ieveduši ne vairāk kā 22 tūkstošus ārzemju ebreju, nevis 300 tūkstošus, kā tika apgalvots PSRS. Viņi tika nogalināti 1941. gada nogales Rumbulas un Biķernieku meža akcijās.[2]

Profesora dzīvesbiedre Inta Ezergailis (1932—2005) bija pazīstama literatūrzinātniece.

BibliogrāfijaLabot

  • Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Latvia: Daugavas Vanagi: Who are they?, ISBN 9984-9613-6-2 (2005)
  • Stockholm Documents: The German Occupation of Latvia, 1941—1945: What Did America Know?, a collection of records of the United States Department of State, edited by A. Ezergailis (2002)
  • Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941—1944, ISBN 9984-601-02-1 (1999, pārstrādāts 1996. gada izdevums)
  • The Holocaust in Latvia 1941—1944 — The Missing Center, Historical Institute of Latvia, Riga ISBN 9984-9054-3-8 (1996)
  • The Latvian impact on the Bolshevik Revolution: The first phase : September 1917 to April 1918, ISBN 0-88033-035-X (1983)
  • The 1917 Revolution in Latvia (1974)

AtsaucesLabot

  1. «LZA Lielā medaļa». LZA/Zinātnes Vēstnesis. 2012-05-14. Skatīts: 2013-05-13.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Viesturs Sprūde. «Ievērojamākajam Latvijas holokausta vēstures pētniekam ar pasaules vārdu Andrievam Ezergailim – 90». LA.LV (latviešu), 2020-12-10. Skatīts: 2021-07-21.
  3. Bērziņš, Didzis (2021). [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2021_files/1_numurs/Berzins_LVIZ_2021_1.pdf "JAUNĀKĀS PUBLIKĀCIJAS PAR VIKTORA ARĀJA NOZIEGUMIEM UN TIESĀŠANU"]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls Nr.1 (113): 190-193.