Andrejs Brutāns
Georgs Andrejs Brutāns (Georg Andreas Bruttan,[1] dzimis 1824. gada 6. martā, miris 1893. gada 30. janvārī) bija vācbaltiešu biologs, lihenologs.[2] A. Brutāns, apceļojot mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas, savā nozīmīgākajā ķērpju apkopojumā "Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes guberņas ķērpji" (Lichenen Est-, Liv- und Kurlands (1870)) ietvēris 362 sugas pēc mūsdienu taksonomijas principiem.[3]
| ||||||||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Vējavas pagastā (mūsdienu Madonas novadā) tēvam Andreasam Brutānam un mātei Annettei Brutānei astoņu bērnu ģimenē, miris Tērbatā (mūsdienās — Tartu).[1] Precējies ar Olgu Leonoru Brutāni[1] — dzimusi Veinere — (Olga Weiner).[2] Ir zināms, ka A. Brutānam ir bijuši desmit bērni.[1]
A. Brutāns sākotnēji bija mācījies Cēsu pagasta skolā, tad ieguvis izglītību Tērbatas pirmsskolas skolotāju seminārā (1840—1842), kura galvenā ēka bija atradusies Pēterburgā. Vēlāk strādājis par krievu valodas skolotāju Kuresārē (1845—1852). Bijis arī dabaszinātņu skolotājs Tērbatas apgabala skolā (1852—1851), kā arī ģimnāzijā (1861—1871). Skolojis apgabala skolā (1873—1881), un pievērsies dabaszinātņu, vācu valodas un ģeogrāfijas mācīšanai. 1886. gadā A. Brutāns bija beidzis savu skolotāja karjeru, bet arī vēlāk turpinājis mācīt. Īpaši pievērsās apgabala skolas restrukturizācijai vidusskolas statusa iegūšanai, ko arī panāca.[2]
Darbi labot šo sadaļu
- "Baltijas provinču tauriņi un sfingi" (Die Tagfalter und Schwärmer der Ostseeprovinzen (1862));[2]
- "Dabaszinātņu mācību grāmata Baltijas provinču skolām un pašmācībai" (Lehrbuch der Naturgeschichte, bestimmt zum Gebrauch auf den Schulen der Ostseeprovinzen sowie zur Selbstbelehrung (1865, 1879));[2]
- "Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes guberņas ķērpji" (Lichenen Est-, Liv- und Kurlands, in: Arch. Naturk. 2. Serie VII (1870), 163-326);[2]
- "Krievijas Baltijas provinču aknu sūnu saraksts" (Verzeichnis der in den baltischen Provinzen Rußlands vorkommenden resp. bisher aufgefundenen Lebermoose, in: SB Natf. Ges. Dorpat IX, 2, 1890 (1891), 350-58);[2]
- "Par vietējām lapu sūnām", publicēts Baltijas lauksaimniecības, rūpniecības un tirdzniecības nedēļas izdevumā (Ober die einheimischen Laubmoose, in: SB Natf. Ges. Dorpat IX, 3, 1891 (1892), 555-82).[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Georg Andreas Bruttan». geni.com. Skatīts: 2023. gada 07. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Bruttan (lett.: Brutans), Andreas (v.) (1824-1893)». BBLd – Baltisches Biografisches Lexikon digital. Baltische Historische Kommission (BHK). 2023. Skatīts: 2023. gada 07. jūnijs.
- ↑ A. Āboliņa, A. Piterāns, B. Bambe. «Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts». Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava», DU AA «Saule», 2015. Skatīts: 2023. gada 08. jūnijs.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Latvijas ķērpju flora. Lihenoloģiskie pētījumi Latvijā. Vēsturisks apskats Viktors Jefimovs, 2004. gads.