Amikla (sengrieķu: Ἀμύκλαι) ir sena ahajiešu pilsēta Lakonijā, kas atrodas Eirotas vidustecē, labajā jeb rietumu krastā, 20 stadijas uz dienvidiem no Spartas, auglīgā rajonā, kas pārbagāts ar augļu kokiem. Tā izvietota nogāzē pie paugura, uz kura mūsdienās uzcelta Svētā Kiriaka kapella. Amikla mitoloģiskajā laikā bija viena no slavenākajām Peloponēsas pilsētām. Tiek uzskatīts, ka to dibināja Lakedemonas ķēniņš Amikls, Hiacinta tēvs, un tur dzīvoja Tindars, Kastors un Pollukss, kādēļ tos sauc par Amiklas brāļiem (Amyclaei Fratres). Amiklu piemin arī Homērs, un tā saglabāja savu neatkarību kā ahajiešu pilsēta ilgu laiku pēc tam, kad dorieši iekaroja Peloponēsu. Mūsdienās Amiklas vārdā ir nosaukts ciems, kas atrodas apmēram 2 km uz dienvidrietumiem no vēsturiskās Amiklas.

Amikla
Ἀμύκλαι
Amiklas siena.JPG
Amiklas aizsardzības mūru paliekas.
Amikla (Grieķija)
Amikla
Amikla
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Lakonija, Grieķija
Koordinātas 37°02′10.7″N 22°27′0.7″E / 37.036306°N 22.450194°E / 37.036306; 22.450194Koordinātas: 37°02′10.7″N 22°27′0.7″E / 37.036306°N 22.450194°E / 37.036306; 22.450194
Veids pilsēta
Vēsture
Kultūras grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis drupas
Publiska piekļuve piekļuve brīva

Pēc vispārpieņemtas tradīcijas, kas rāda Peloponēsas iekarošanu vienas Hērakla pēcteču paaudzes laikā, Amiklu dorieši uzdāvināja Filonomam par balvu, ka viņš tiem nodeva savu dzimto pilsētu, Spartu. Tālāk stāsta, ka Filonoms izmitināja pilsētā kolonistus no Imbrosas un Lemnas. Taču nevar būt šaubu, ka senie ahajiešu iedzīvotāji daudzu paaudžu garumā saglabāja savu pastāvēšanu vietā, kas ir neatkarīga no Spartas. Tikai neilgi pirms Pirmā Mesēnijas kara pilsētu ieņēma spartiešu valdnieks Telekls. Stāsta, ka Amiklas iedzīvotāji tik bieži bija izbiedēti ar viltus ziņām par ienaidnieka tuvošanos, ka pieņēma likumu, kas aizliedza par šo tēmu runāt un, attiecīgi, kad beidzot atnāca spartieši, un neviens neuzdrošinājās paziņot par viņu tuvošanos, "Amikla gāja bojā savas klusēšanas dēļ". No šejienes radās teiciens "Amyclis ipsis taciturnior" ("klusāk par pašu Amiklu"). Pēc tam, kad lakedemonieši ieņēma Amiklu, tā kļuva par neaizsargātu ciemu, kurā dzīvoja perieku amatnieki, un kurš bija atpazīstams tikai ar Hiacintijas festivālu, kuru ik gadus atzīmēja šajā vietā, kā arī ar templi (it kā uz Hiacinta kapa) un lielo (10 metrīgu) Apollona statuju, kuru nosauca par Amiklu. Tronis, uz kura bija uzstādīta šī statuja, bija slavens mākslas darbs, un to bija cēlis Batikls no Magnēzijas. Tas bija vainagots ar daudziem bareljefiem, par kuriem rakstīja Pausānijs.

Izrakumu laikā Viljams Martins Liks atrada daļēji bojātu uzrakstu, kurā burti ΑΜΥ seko aiz personvārda un neatstāj šaubas, ka pilnais vārds bija ΑΜΥΚΛΑΙΟΥ[1].

AtsaucesLabot

  1. Leake, Morea, vol. i. p. 135, et seq., Peloponnesiaca, p. 162.