Alternatīvais roks

Alternatīvais roks (angļu: alternative rock) ir rokmūzikas žanrs, kas izveidojās 1980. gados un kļuva populārs 1990. gados. Ar šo terminu 1980. gados apzīmēja nezināmus rokmūziķus, kā arī jebkādu mūziku, kas radusies pankroka ietekmē (ieskaitot pašu pankroku, jauno vilni un postpanka mūziku). Kopš 1990. gadiem, ironiskā kārtā, par alternatīvo roku nereti sauc jebkādu rokmūziku.

Alternatīvais roks
Stila izcelsme	pankroks, postpanks, hardcore punk, Jaunais Vilnis
Kultūras izcelsme	1980. gadu sākums, Apvienotā Karaliste un ASV
Tipiski instrumenti	elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas
Popularitāte	Ierobežota līdz grandžroka un britpopa popularitātei 1990. gados. Kopš tā laika - plaša.
Apakšžanri
britpops, dream pop, geek rock, gotiskais roks, grandžroks, indīpops, indīroks, koledžroks, math rock, trokšņu pops, trokšņu roks, Paisley Underground, postroks, shoegazing, twee pop
Jauktie žanri
alternatīvā deju mūzika, alternatīvais metāls, industriālais roks, Madchester, post-punk revival, psychobilly, Riot Grrrl

Apakšžanri

• Britpops
• Koledžroks
• Dream pop
• Geek rock
• Gotiskais roks
• Grandžmūzika
• Indīpops
• Indīroks
• Math rock
• Noise pop
• Noise rock
• Paisley Underground
• Post-Britpop
• Post-rock
• Shoegazing

Izcelsme

Pagātnē populārās mūzikas noteicēji bija dziedātāji un grupas ar lielu potenciālu, jo senāk ierakstu kompānijas parakstīja līgumus ar tiem, kuriem bija liela iespēja kļūt slaveniem un tiem, kuri varētu radīt vislielākos ienākumus. Tikai tie mākslinieki varēja ierakstīt savas dziesmas studijās ar labu aprīkojumu un viņu darbi tika pārdoti ierakstu veikalos. Ierakstu kompānijas sadarbojās ar radio un televīziju, lai pēc iespējas vairāk reklamētu māksliniekus ar kuriem tie bija noslēguši līgumus. Cilvēki kas pieņēma lēmumus bija biznesa cilvēki, kas nodarbojās ar mūziku kā produktu un tie mākslinieki, kas nebija noslēguši līgumus, tolaik bija izslēgti no šīs sistēmas.Pirms termins alternatīvais roks tika izmantots, mūzikas veidi, uz kuriem mūsdienās šis termins attiecas, bija pazīstami ar dažādiem terminiem. 1979. gadā Terijs Tolkins izmantoja terminu alternatīvais roks, lai aprakstītu mūzikas grupas par kurām viņš rakstīja. 1979. gadā Dalasas radio stacija KZEW raidija vēlā vakara jaunā viļņa šovu «Rock and Roll Alternative». Termins koledžroks tika izmantots ASV lai apzīmētu mūziku, kas 80’s skanēja koledžas radio. Apvienotajā Karalistē panku subkultūras rezultātā radās desmitiem mazu «Do it  yourself» ierakstu firmas. Saskaņā ar vienu no šo firmu dibinātāju, Cherry Red, žurnāli NME un Sounds publicēja diagrammas, kuru pamatā ir mazi ierakstu veikali ar nosaukumu "Alternative Charts". Līdz 1985. gadam indie bija ķļuvis par noteiktu žanru vai apakšžanru nevis vienkārši izplatīšanas statusu.Termina “alternatīvs” izmantošana rokmūzikas raksturošanai radās ap 80. gadu vidu; tajā laikā parastie mūzikas industrijas termini par progresīvo mūziku bija jaunā mūzika un postmoderns, attiecīgi norādot uz svaigumu un tendenci. Cilvēki, kas astoņdesmitajos gados strādājuši par dīdžejiem un popularizētājiem, apgalvo, ka termins cēlies no 70. gadu Amerikas FM radio, kas kalpoja kā progresīva alternatīva 40 populārākajiem radio formātiem, atskaņojot garākas dziesmas un piešķirot dīdžejiem lielāku brīvību dziesmu izvēlē. Pēc kāda bijušā dīdžeja un popularizētāja teiktā, "kaut kā šo terminu "alternatīvs" 80. gados atklāja un vadīja koledžas radio cilvēki, kuri to piemēroja jaunai post-punk, indie vai underground mūzikai."Termina lietošana paplašināti, iekļaujot new wave, pop, punk rock, post-punk un reizēm “college” / “indie” rock, kas visi atrodami tā laika Amerikas “komerciālās alternatīvās” radiostacijās, piemēram, Losandželosas “KROQ-FM.”

Literatūra

• Michael Azerrad. Come As You Are: The Story of Nirvana. Doubleday, 1994. ISBN 978-0-385-47199-2.
• Michael Azerrad. Our Band Could Be Your Life: Scenes from the American Indie Underground, 1981–1991. Little Brown and Company, 2001. ISBN 978-0-316-78753-6.
• Erlewine, Stephen Thomas. [[[:Veidne:AllMusic]] "American Alternative Rock/Post-Punk"]. AllMusic. Retrieved May 20, 2006.
• Erlewine, Stephen Thomas. [[[:Veidne:AllMusic]] "British Alternative Rock"]. AllMusic. Retrieved May 20, 2006.
• John Harris. Britpop!: Cool Britannia and the Spectacular Demise of English Rock. Da Capo Press, 2004. ISBN 978-0-306-81367-2.
• James Lyons. Selling Seattle: Representing Contemporary Urban America. Wallflower, 2004. ISBN 978-1-903364-96-3.
• Simon Reynolds. Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978–1984. Faber and Faber, 2006. ISBN 978-0-14-303672-2.
• Wendy Fonarow. Empire of Dirt: The Aesthetics and Rituals of British Indie Music. Wesleyan, 2006. ISBN 978-0-8195-6811-3.
• Michael Lavine, Pat Blashill. Noise From The Underground : A History of Alternative Rock. Simon & Schuster, 1996. ISBN 978-0-684-81513-8.