Alozas
Alozas jeb paledes, arī lapreņģes[1] (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.[2] Dažas sugas mājo Atlantijas okeāna abos krastos, Vidusjūrā, Melnajā un Baltijas jūrā, bet liela daļa sugu sastopamas Kaspijas jūrā.[2]
| Alozas Alosa (Linck, 1790) | |
|---|---|
 Palede (Alosa fallax) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Siļķveidīgās (Clupeiformes) |
| Apakškārta | Siļķu apakškārta (Clupeoidei) |
| Dzimta | Siļķu dzimta (Clupeidae) |
| Apakšdzimta | Alozu apakšdzimta (Alosinae) |
| Ģints | Alozas (Alosa) |
 Alozas Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Alozu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — palede (Alosa fallax), kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[3] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa). Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[4]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuAlozu ģints zivis ir vidēji lielas vai lielas zivis, salīdzinot ar pārējām siļķu dzimtas zivīm.[5] Tām ir arī platāks (augstāks) ķermenis,[6] kas atspoguļojas latviskajā nosaukumā — lapreņģes. Lielākā daļa šajā grupā ir 20—30 cm garas.
Lielākās sugas ģintī ir aloza un Amerikas palede (Alosa sapidissima). Alozas ķermeņa garums var sasniegt 80—83 cm, svars 5 kg, lai gan parasti tā ir apmēram 40 cm gara.[7][8] Amerikas paledes ķermeņa garums var sasniegt 76 cm, svars 5,4 kg, bet parasti tās garums ir ap 50 cm.[9][10][11] Tās ir arī lielākās sugas visā siļķu dzimtā.[10][12]
Alozas ir sudrabainas zivis ar tumšāku muguru, kas var būt gan zilgana, gan zaļgana, gan violetpelēka. Gar vēdera viduslīniju visām alozām aug ķīļveida, asas zvīņas. Augšlūpa šķelta, šķēlumā precīzi ieguļas apakšlūpas galiņš. Jaunām alozām zobi ir ļoti sīki, bet pieaugušām zivīm zobu nav.[5][6] Muguras spura atrodas apmēram ķermeņa vidusdaļā, vēdera spuras atrodas tieši apakšā, anālā spura īsa un tālu uz aizmuguri aiz muguras spuras. Zvīņas labi piestiprinātas. Daļai sugu aiz galvas, uz sāniem virknējas tumšu plankumu rinda.
Alozas veido lielus barus. Barojas ar bezmugurkaulniekiem un mazākām zivtiņām.[5] Visas alozas nārsto upēs.[6]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Alozu ģints (Alosa)[2]
- Agone (Alosa agone)
- Agrahānas palede (Alosa sphaerocephala)
- Alabamas palede (Alosa alabamae)
- Aloza (Alosa alosa)
- Amerikas palede (Alosa sapidissima)
- Azovas palede (Alosa maeotica)
- Bražņikova palede (Alosa braschnikowi)
- Cigoriņu palede (Alosa mediocris)
- Kaspijas palede (Alosa caspia)
- Kerčas palede (Alosa immaculata)
- Kilārni palede (Alosa killarnensis)
- Kūras palede (Alosa curensis)
- Lielacu palede (Alosa saposchnikowii)
- Maķedonijas palede (Alosa macedonica)
- Melnās jūras aloza (Alosa tanaica)
- Melnmuguras palede (Alosa kessleri)
- Palede (Alosa fallax)
- Suvorova palede (Alosa suworowi)
- Trāķijas palede (Alosa vistonica)
- Vasaras palede (Alosa aestivalis)
- Vēderainā siļķe (Alosa pseudoharengus)
- Volgas palede (Alosa volgensis)
- Zaļmuguras palede (Alosa chrysochloris)
- Ziemeļāfrikas palede (Alosa algeriensis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Alozas un paledes
- ↑ 2,0 2,1 2,2 FishBase: Genus Alosa
- ↑ Siļķveidīgās zivis (Clupeiformes)[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas Daba: Aloza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. maijā. Skatīts: 2017. gada 29. augustā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Alosinae[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Britannica: Shad
- ↑ IUCN: Alosa alosa
- ↑ FishBase:Alosa alosa (Linnaeus, 1758)
- ↑ FishBase: Alosa sapidissima (Wilson, 1811)
- ↑ 10,0 10,1 «Fish Facts: American Shad (Alosa sapidissima)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 29. augustā.
- ↑ «ADW: Alosa sapidissima». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2017. gada 29. augustā.
- ↑ Oceanography and Marine Environment in the Basque Country[novecojusi saite]