Alfrēds Kļestrovs
Alfrēds Viktors Kļestrovs (1897. gada 7. marts — 1919. gada 4. novembris) bija latviešu strēlnieku virsnieks, bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris, kritis Liepājas aizstāvēšanas kaujā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1897. gada 7. vai 8. martā Liepājā. Mācījās Liepājas pilsētas skolā, pēc tam mērnieku skolā Rīgā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu mobilizēja Krievijas Impērijas karadienestā un pēc mācībām praporščiku skolā Maskavā nosūtīja uz Rumānijas fronti. Apbalvots ar Annas ordeņa II šķiru.
Kad pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā Ukrainu okupēja vācu karaspēks, Kļestrovs atgriezās Rīgā.
No 1919. gada pavasara dienēja Latvijas armijas 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā, no 30. oktobra bija bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris. 1919. gada 4. novembrī, bermontiešiem uzbrūkot Liepājai, Kļestrovs zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva ienaidnieka ķēdes tinumā. Tā kā nebija iespējams atklāt lielgabala uguni, vadīja savu komandu durkļu cīņā un izklīdināja pretinieku, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu, taču pats šajā kaujā krita no vācu lodes.[1] Apbedīts Liepājas Līvas kapos.
Piemiņa labot šo sadaļu
1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKOK nr.3/1423; pēc nāves). 1935. gadā virsleitnanta Kļestrova nāves vietā Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa un Liepājas-Grobiņas šosejas krustojumā uzstādīja piemiņas plāksni.[2]