Aleksejs Šeršunovs (1889—1970) bija Latvijas krievu skolotājs un Tautas Saeimas (1940) deputāts.

Aleksejs Šeršunovs
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1889. gada 24. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Belijas apriņķis, Smoļenskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1970. gada 30. jūnijā (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krievs
Profesija skolotājs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1889. gada 24. februārī Smoļenskas guberņas Belijas apriņķī sīkpilsoņa Grigorija Šeršunova ģimenē.[1]

1911. gadā devās uz Rīgu, kur par skolotāju strādāja viņa vecākais brālis Ivans Šeršunovs. 1911. gada beigās Aleksejs Šeršunovs ticis pielaists pārbaudījumam Rīgas Mācību apgabala Pārbaudījumu komitejā, rezultātā 1912. gada janvārī viņš atestēts kā mājskolotājs un viņam piešķirtas tiesības mācīt krievu valodu. No 1912. līdz 1915. gadam strādāja J. Spicinas privātajā sieviešu ģimnāzijā, vienlaicīgi no 1912. līdz 1917. gadam — V. Zaubes četrklasīgajā vīriešu skolā. No 1915. līdz 1917. gadam bija Rīgas Tirdzniecības skolas; 1916.-1917. gadā — R. Gēgera privātās komercskolas un Rīgas Katrīnas skolas skolotājs.

Pirmā pasaules kara laikā A. Šeršunovs evakuējās uz Krieviju. No 1917. līdz 1920. gadam dzīvojis un strādājis Kurskas guberņas Dmitrijevā.[1]

1920. gadā Aleksejs Šeršunovs atgriezies Rīgā. No 1921. gada strādājis par skolotāju Rīgas 4. pamatskolā. 1923. gadā uzņemts Latvijas pavalstniecībā.[2] 1931. gadā kandidējis Saeimas vēlēšanās no Krievu vecticībnieku darba tautas vēlētāju saraksta Rīgas apgabalā un Rīgas pilsētas domes vēlēšanās.[3][4] No 1932. gada — Rīgas 4. krievu pamatskolas pārzinis.[5][6] Piedalījies krievu sabiedriskās dzīves norisēs — bijis “Rīgas Krievu izglītības biedrības” loceklis un piedalījies ikgadējo Krievu kultūras dienu pasākumu organizēšanā un rīkošanā. Bijis “Krievu skolotāju savienības” valdes loceklis.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Šeršunovs nostājies padomju varas atbalstītāju pusē un kļuva par Tautas Saeimas deputātu no Rīgas apgabala[7] un pēc tam – Latvijas PSR Augstākajā Padomē.

1941. gadā evakuējās uz Krieviju, kur strādāja par skolotāju Vladimiras apgabalā.

Pēc atgriešanās Rīgā no 1947. gada decembra bija vecākais pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras katedrā.[8]

Miris 1970. gada 30. jūnijā Rīgā. Apglabāts Rīgas Miķeļa kapos.[9]

Dzīvesbiedre — Ksenija Šeršunova (dzim. Larionova; 1893, Vitebskas guberņa — 1973, Rīga).[10]

Vecākais brālis — Ivans Šeršunovs (1881—1970) — skolotājs, Rīgas 6. krievu pamatskolas pārzinis.