Aleksejs Šeršunovs
Aleksejs Šeršunovs (1889—1970) bija Latvijas krievu skolotājs un Tautas Saeimas (1940) deputāts.
| Aleksejs Šeršunovs | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1889. gada 24. februārī Belijas apriņķis, Smoļenskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Krievija) |
| Miršanas dati |
1970. gada 30. jūnijā (81 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | krievs |
| Profesija | skolotājs |
Dzimis 1889. gada 24. februārī Smoļenskas guberņas Belijas apriņķī sīkpilsoņa Grigorija Šeršunova ģimenē.[1]
1911. gadā, meklējot skolotāja vietu devies uz Rīgu, kur jau dzīvojis un strādājis par skolotāju viņa vecākais brālis Ivans Šeršunovs. 1911. gada beigās Aleksejs Šeršunovs ticis pielaists pārbaudījumam Rīgas Mācību apgabala Pārbaudījumu komitejā, rezultātā 1912. gada janvārī viņš atestēts kā mājskolotājs un viņam piešķirtas tiesības pasniegt krievu valodu. No 1912. gada 2. marta līdz 1915. gada 1. janvārim strādājis J. Spicinas privātajā sieviešu ģimnāzijā, vienlaicīgi no 1912. līdz 1917. gadam — V. Zaubes četrklasīgajā vīriešu skolā. No 1915. līdz 1917. gadam — Rīgas Tirdzniecības skolā; 1916.-1917. gadā — R. Gēgera privātajā komercskolā un Rīgas Katrīnas II Augstākajā sākumskolā.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, frontes līnijai tuvojoties, A. Šeršunovs evakuējies uz Krievijas iekšzemes guberņām. No 1917. līdz 1920. gadam dzīvojis un strādājis Kurskas guberņas Dmitrijevā.[1]
1920. gadā Aleksejs Šeršunovs atgriezies Rīgā. No 1921. gada strādājis par skolotāju Rīgas 4. pamatskolā. 1923. gadā uzņemts Latvijas pavalstniecībā.[2] 1931. gadā kandidējis Saeimas vēlēšanās no Krievu vecticībnieku darba tautas vēlētāju saraksta Rīgas apgabalā un Rīgas pilsētas domes vēlēšanās.[3][4] No 1932. gada — Rīgas 4. krievu pamatskolas pārzinis.[5][6] Piedalījies krievu sabiedriskās dzīves norisēs — bijis “Rīgas Krievu izglītības biedrības” loceklis un piedalījies ikgadējo Krievu kultūras dienu pasākumu organizēšana un rīkošanā. Bijis “Krievu skolotāju savienības” valdes loceklis.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par Tautas Saeimas deputātu no Rīgas apgabala.[7]
Otrā pasaules kara laikā strādāja par skolotāju Vladimiras apgabalā, Krievijā. No 1947. gada decembra līdz pat aiziešanai pensijā bija vecākais pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras katedrā.[8]
Miris 1970. gada 30. jūnijā Rīgā. Apglabāts Rīgas Miķeļa kapos.[9]
Dzīvesbiedre — Ksenija Šeršunova (dzim. Larionova; 1893 Vitebskas guberņa — 1973 Rīga).[10]
Vecākais brālis — Ivans Šeršunovs (1881—1970) — skolotājs, Rīgas 6. krievu pamatskolas pārzinis.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Aleksejs Šeršunovs. — Latvijas krievi
- ↑ Valdības Vēstnesis. — 1923.g. 8.jūnijs
- ↑ Valdības Vēstnesis. — 1931.g. 31.augusts
- ↑ Valdības Vēstnesis — 1931.g. 15.aprīlis
- ↑ Sociāldemokrāts. — 1932.g. 20.aprīlis
- ↑ Pilsētu apraksti (1936). — 18.lpp.
- ↑ Latvijas darba tautas bloka kandidāti Saeimas vēlēšanās. — Mūsu Īpašums — 1940. — Nr.19
- ↑ Rīgas Balss. — 1970.g. 1.jūlijs
- ↑ Aleksejs Šeršunovs — cemety.lv
- ↑ Ksenija Šeršunova.- cemety.lv
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |