Aleksanders Stubs
Kajs Jorans Aleksanders Stubs (Cai-Göran Alexander Stubb, dzimis 1968. gada 1. aprīlī) ir Somijas politiķis. Bijis Somijas premjerministrs, ārlietu ministrs, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs un finanšu ministrs, Nacionālās koalīcijas partijas (Kokoomus) priekšsēdētājs. Bijis Eiropas koledžas profesors. 2024. gada Somijas prezidenta vēlēšanās viņu ievēlēja par Somijas prezidentu.
| Aleksanders Stubs | |
|---|---|
_(cropped).jpg) Aleksanders Stubs 2024. gadā | |
| Somijas prezidents | |
|
Amata sākums 2024. gada 1. marts | |
| Premjerministrs | Peteri Orpo |
| Priekštecis | Sauli Nīniste |
| Somijas Finanšu ministrs | |
|
Amatā 2015. gada 29. maijs — 2016. gada 22. jūnijs | |
| Somijas premjerministrs | |
|
Amatā 2014. gada 24. jūnijs — 2015. gada 29. maijs | |
| Prezidents | Sauli Nīniste |
| Priekštecis | Jirki Katainens |
| Pēctecis | Juha Sipile |
| Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs | |
|
Amatā 2011. gada 22. jūnijs — 2014. gada 14. jūnijs | |
| Somijas Ārlietu ministrs | |
|
Amatā 2008. gada 4. aprīlis — 2011. gada 11. jūnijs | |
| Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2014. gada 14. jūnijs — 2016. gada 11. jūnijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1968. gada 1. aprīlī |
| Dzīvo |
 Helsinki, Somija |
| Tautība | soms |
| Politiskā partija | Nacionālā koalīcijas partija |
| Tēvs | Jērans Stubs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Suzanne Innesa-Stube |
| Bērni |
|
Stubam ir liberāla nostāja ekonomikas jautājumos. Viņš ir stingri proeiropeiski noskaņots un aicinājis Somiju iestāties NATO.[1]
Biogrāfija
labot šo sadaļuAleksanders Stubs dzimis Helsinkos divvalodu ģimenē, kurā māte bija somiete, bet tēva dzimtā valoda bija zviedru. Viņa tēvs Jorans Stubs bijis profesionāls hokejists un bija Somijas hokeja savienības direktors no 1976. līdz 1983. gadam, bet no 1984. gada — NHL Eiropas biroja vadītājs.
1986. gadā Aleksanders Stubs pabeidza Meilendas vidusskolu Deitonbīčā ASV. 1988. gadā viņš absolvēja Lerkana ģimnāziju Helsinkos. Pēc obligātā militārā dienesta 1989. gadā Stubs par labiem panākumiem golfā saņēma stipendiju Furmana Universitātē Dienvidkarolīnā. Sākumā viņš izvēlējās biznesa specialitāti, bet vēlāk pārgāja uz politoloģiju, un 1993. gadā ieguva bakalaura grādu. 1994. gadā Stubs Sorbonnā studēja franču valodu un civilizāciju. 1995. gadā viņš Eiropas koledžā Beļģijā ieguva maģistra grādu Eiropas lietās. Stubs bija pētnieks Somijas ārlietu ministrijā (no 1995. līdz 1997. gadam) un Somijas Zinātņu akadēmijā (no 1997. līdz 1999. gadam). 1999. gadā Stubs Londonas Ekonomikas skolā ieguva doktora grādu filozofijā un starptautiskajā politikā.
No 1999. līdz 2001. gadam Stubs darbojās kā īpašais pētnieks Eiropas Savienībā (ES) Briselē pārstāvot Somiju. Bija Somijas valdības delegācijas loceklis Nicas līguma sagatavošanā. 2000. gadā viņš kļuva par profesoru Eiropas koledžā. 2001. gadā Aleksanders Stubs kļuva par Eiropas Komisijas prezidenta Romāno Prodi padomnieku un Eiropas Konvencijas īpašās grupas locekli 2003. gadā viņš atgriezās Somijas pārstāvniecībā ES kā īpašais eksperts un starpvaldību pārrunu loceklis Eiropas Konstitūcijas sagatavošanai. 2004. gadā Stubs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Somijas Nacionālās koalīcijas partijas un darbojās Eiropas Tautas partijas grupā.
2008. gada 4. aprīlī Aleksanders Stubs kļuva par Somijas ārlietu ministru, nomainot skandālā iesaistīto Ilku Kanervu. Stuba vietu Eiroparlamentā ieņēma bijusī vides ministre Sirpa Pietikeinena.
2011. gadā Stubs tika ievēlēts Somijas parlamentā Eduskuntā, kurā Nacionālās koalīcijas partija ieguva vairākumu. Jirki Katainena valdībā Stubs ieguva Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministra amatu.
2014. gada aprīlī Jirki Katainens paziņoja, ka pēc jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanas viņš atstās premjerministra amatu. 14. jūnijā par Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāju ievēlēts Stubs. Pēc tam, kad Katainens atkāpās no amata, 24. jūnijā par Somijas premjerministru kļuva Aleksanders Stubs.
2015. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja Centra partija. 2015. gada 29. maijā par premjerministru kļuva Centra partijas vadītājs Juha Sipile, un Aleksanders Stubs kļuva par finanšu ministru. Valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmē Stubs sāka zaudēt atbalstu partijas vidū. 2016. gada 11. jūnijā Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāja vēlēšanās uzvarēja Peteri Orpo, kurš paziņoja, ka gatavs kļūt par finanšu ministru. 22. jūnijā Peteri Orpo nomainīja Aleksanderu Stubu finanšu ministra amatā.
2017. gada 15. jūnijā Stubs kļuva par Eiropas Investīciju bankas viceprezidentu. Lai pildītu šo amatu, 30. jūlijā viņš atstāja parlamentu. 2017. gadā Aleksanders Stubs kļuva par Somijas Krīžu pārvaldības iniciatīvas vadītāju. Tā ir nevalstiska organizācija, kas darbojas, lai novērstu un risinātu konfliktus.
2020. gada janvārī, kad beidzās Stuba pilnvaru termiņš Eiropas Investīciju bankā, viņš tika izvēlēts par Eiropas Universitātes institūta Florencē (Itālijā) Transnacionālās pārvaldības skolas direktoru un profesoru. Šajā amatā viņš sāka strādāt 2020. gada 1. maijā.
2023. gada 14. augustā Nacionālās koalīcijas partijas valde nolēma oficiāli lūgt Stubu kļūt par Somijas prezidenta amata kandidātu, un 16. augustā viņš paziņoja, ka piekrīt kandidatūrai prezidenta vēlēšanās. 2024. gada 28. janvārī prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Aleksanders Stubs un neatkarīgais kandidāts Peka Hāvisto ieguva visvairāk balsu. Otrajā vēlēšanu kārtā 11. februārī Stubs uzvarēja ar 51,6 % balsu. Amatā viņš stājās 1. martā.[2]
Personīgā dzīve
labot šo sadaļuĢimene
labot šo sadaļuStubs ir precējies ar Suzanni Innesu-Stubu, britu-somu juristi, ar kuru viņš iepazinās Eiropas koledžā Brigē. Viņiem ir divi bērni (dzimuši 2001. un 2004. gadā).[3] Viņa ir pirmā ārvalstu izcelsmes persona, kas kļuvusi par Somijas pirmo lēdiju.[4]
Stubs dzīvo Espo, Vestendas apkaimē.[5]
Sporta entuziasms
labot šo sadaļu.jpg)
Kā aizrautīgs amatieris Stubs regulāri piedalās maratonos un triatlonos un ir finišējis Ironman triatlonā.[6]
Dalību 2012. gada Frankfurtes Ironman "Iron Birds Finland" sastāvā viņš izmantoja, lai atbalstītu leikēmijas izpēti.[7] 2013. gada Ironman Sweden sacensībās Kalmarā Stuba finiša laiks bija 9:55'47.[8] 2014. gada Berlīnes maratonā viņš uzrādīja savu labāko maratona laiku 3:11:24.[9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aleksandrs Stubs kļūs par nākamo Somijas premjerministru kasjauns.lv, 15. jūnijs 2014
- ↑ Somijas prezidenta vēlēšanās uzvar ekspremjers Stubs lsm.lv, 11. februāris 2024
- ↑ Outi Pippuri. «Alexander Stubbin Suzanne-vaimo sai Suomen kansalaisuuden: "Vaimoni on kieliguru!"». Anna.fi (somu), 2017. gada 7. decembris. Skatīts: 2023. gada 1. novembris.
- ↑ «Europhile Alexander Stubb Returns To Finnish Politics As President». Barron's. 2024. gada 12. februāris. Skatīts: 2024. gada 12. februāris.
- ↑ Martta Nieminen HS, Juha-Pekka Raeste HS. «Alexander Stubb on Suomen kansainvälisimpiä ja kielitaitoisimpia poliitikkoja». Helsingin Sanomat (somu), 2014. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 1. novembris.
- ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 4. jūnijs.
- ↑ «How a Diplomatic Finn Trains for a Triathlon». Wall Street Journal. 2012. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 5. marts.
- ↑ «Alexander Stubb selvitti Havaijin teräsmieskilpailun». kestavyysurheilu.fi. 2016. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. septembrī. Skatīts: 2018. gada 17. septembris.
- ↑ «Stubb paransi maraton-ennätystään – poseerasi me-miehen kanssa juoksun jälkeen». iltasanomat.fi. 2014. gada 28. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 2. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksanders Stubs.- Aleksandera Stuba mājaslapa
- Aleksanders Stubs Kokoomus mājaslapā
- Aleksanders Stubs Eiropas Parlamenta mājaslapā
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ilka Kanerva |
Ārlietu ministrs 2008—2011 |
Pēctecis: Erki Tuomioja |
| Priekštecis: Astrida Tūrsa kā Eiropas lietu ministrs |
Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs 2011—2014 |
Pēctecis: Lenita Toivaka |
| Priekštecis: Pāvo Veirinens kā ārējās tirdzniecības ministrs | ||
| Priekštecis: Jirki Katainens |
Somijas premjerministrs 2014—2015 |
Pēctecis: Juha Sipile |
| Priekštecis: Anti Rinne |
Finanšu ministrs 2015—2016 |
Pēctecis: Peteri Orpo |
| Priekštecis: Jirki Katainens |
Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs 2014—2016 |
Pēctecis: Peteri Orpo |
| Priekštecis: Sauli Nīniste |
Somijas prezidents 2024—pašlaik |
Pēctecis: amatā |