Vikipēdija

Aleksandrs Liepnieks

Aleksandrs Liepnieks (dzimis 1908. gada 5. novembrī, miris 1973. gada 28. aprīlī) bija Latvijas un ASV šahists, šaha turnīru organizētājs un šaha žurnāla "Šacha Pasaule" redaktors.[1]

Aleksandrs Liepnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 5. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1973. gada 28. aprīlī (64 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Linkolna, Nebraska, ASV
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Nodarbošanās šaha problēmists

Dzīves gaitas

labot šo sadaļu

Aleksandrs Liepnieks dzimis Liepājā. Viņš mācījās Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā. 1926. un 1927. gadā bijis skolas šaha čempions.[2] Pēc ģimnāzijas beigšanas 1927. gadā viņš uzsāka studijas LU Tautsaimniecības un zinātņu fakultātē. Studijas pabeidza 1940. gadā.[3] Darbojās Universitātes sporta un Rīgas šaha klubā. Rīgas čempionātā 1933. gadā ieguva sesto[4], bet 1939. gadā — piekto vietu. Pēdējā viņu apsteiguši tikai pazīstamie Latvijas meistari Petrovs, Feigins, Hāzenfuss un Bergs.[1] Vācu okupācijas laikā Liepnieks dzīvoja Vaiņodē un aktīvi piedalījās Liepājas rajona šaha dzīvē. Šaha vēsturnieks Ģ. Salmiņš rakstīja: "Vaiņodes šaha dzīves vadību uzņēmās enerģiskais Aleksandrs Liepnieks, un līdz 1944. vasarai Vaiņode bija ievērojams šaha centrs Latvijā".[5] Ievērojamākie no Vaiņodē organizētajiem turnīriem bija 1943. oktobra pirmajā pusē notikušais turnīrs ar divi lietuviešu šahistu piedalīšanos[6] un 1944. gadā maijā notikušais Vasarsvētku turnīrs. Abos turnīros uzvarēja Latvijas izlases dalībnieks Lūcijs Endzelīns, 1943. gada turnīrā 1. vietu dalot ar lietuvieti P. Vaitoni.[7] Ne tikai ar turnīru organizāciju aprobežojās Liepnieka darbība Vaiņodē, viņš arī pats piedalījās daudzos turnīros un komandu mačos. Lielākais panākums bija dalīta 4. vieta 1943. gada Kurzemes meistarsacīkstēs.

1944. gadā rudenī Liepnieks devās bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc kara atradās pārvietoto personu nometnē Omstedē.[P 1] Arī šeit viņš parādīja savu organizatora talantu un, neskatoties uz pēckara grūtībām, 1946. gada ziemā sarīkoja Oldenburgas nometņu dīpīšu[P 2] šaha turnīru ar Vācijas meistara Ludviga Relštāba piedalīšanos. Otrs Liepnieka organizēts starptautisks turnīrs ar ievērojami spēcīgāku sastāvu notika Oldenburgā 1946. gada augustā. Būdams Oldenburgas trimdinieku komandas dalībnieks, Liepnieks arī pats sekmīgi piedalījās dažādās komandu un individuālās sacensībās.[8]

1950. gadā Liepnieks izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Nebraskas štata pilsētā Linkolnā.[1] Strādāja automašīnu riepu fabrikā "Goodyear", sākumā par sētnieku, vēlāk par grāmatvedi.[9] Liepnieks kļuva Linkolnas šaha čempions 15 reizes. Trīsreiz uzvarēja "Midwest Open" turnīros. 1957. gadā viņu ievēlēja par Ziemeļamerikas latviešu šaha apvienības viceprezidentu. Liepnieka lielākais devums bija žurnāls "Šacha Pasaule", kuru, sākot ar 1954. gadu, kopā ar dažiem palīgiem viņš izdeva gandrīz 19 gadus.[1]

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Alexander Liepnieks. World Ghampion Smyslov and his 120 best games (angļu), 1958.
  • Alexander Liepnieks. Chess Psychologist World Champion Tal (angļu), 1961.

Piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Omstede ir Oldenburgas pilsētas daļa.
  2. ↑ Dīpīši ir pēckara Vācijā latviešu vidū lietots žargonvārds, kas cēlies no angļu saīsinājuma DP (displaced persons — pārvietotās personas).

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Edgars Andersons (redaktors). Latvju enciklopēdija. 2. sējums. J — Ļ. Rockville, MD : Amerikas latviešu apvienības Latviešu institūts, 1985. 515. lpp. ISBN 0935582339.
  2. ↑ Val. Zemitis (redaktors). Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 (angļu) 2, 2009. L-62. lpp. Skatīts: 2017-09-15.
  3. ↑ A. Liepnieka studenta kartīte
  4. ↑ Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš, V. Petrovs. Šahs Latvijā līdz 1940. gadam. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 27. lpp.
  5. ↑ Ģedimins Salmiņš. Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944). Liepāja : LiePA, 2003. 152. lpp. ISBN 9984754103.
  6. ↑ "Vaiņodē sācies plašais šaha turnīrs". Kurzemes vārds (232): 4. lpp. 1943.
  7. ↑ Ģedimins Salmiņš. Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944). Liepāja : LiePA, 2003. 165. un 177. lpp. ISBN 9984754103.
  8. ↑ Bērzzariņš, Gunārs (1990). "Latviešu šahs Vācijā pēc 2. pasaules kara". Šahs (16): 12.—13. lpp.
  9. ↑ Liepa, Aleksandrs (1951). "Pareizi sastatītas šaha figūras". Laiks (91): 2. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksandrs_Liepnieks&oldid=3411152"