Aleksandrs Korelovs (krievu: Александр Павлович Корелов; 1936. gada 15. jūnijs - 2008) bija Krievijas šahists, ICCF starptautiskais lielmeistars (1994).[1]

Aleksandrs Korelovs
Александр Павлович Корелов
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 15. jūnijā
Miris 2008. gadā
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šahists

Ļeņingradas šaha skolas audzēknis. 1960. gadu sākumā viens no spēcīgākajiem Ļeņingradas šahistiem. 1961. gada Ļeņingradas šaha čempionātā izcīnījis 6. vietu un kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā.[2] 1962. gadā dalījis pirmo vietu sporta biedrības "Trud" šaha čempionāta finālā, kas vienlaicīgi bijis PSRS šaha čempionāta pusfināls.[3] Tajā pašā gadā Erevānā piedalījies PSRS šaha čempionāta finālā, kur dalījis 17.-18. vietu.[4] 1962. gadā kopā ar Borisu Spaski, Viktoru Korčnoju, Marku Taimanovu bijis Ļeņingradas izlases sastāvā, kas uzvarējusi PSRS komandu šaha čempionātā. Bijis arī Latvijas šaha turnīru dalībnieks. Latvijas šaha čempionātos piedalījies divas reizes: 1963. gadā dalījis 6.-9. vietu, bet 1964. gadā ieņēmis 6. vietu. 1964. gadā uzvarējis sporta biedrības "Daugava" atklātajā šaha čempionātā.[5] Kopš 1967. gada strādājis par šaha treneri Ļeņingradas politehniskajā institūtā (tagad - Sanktpēterburgas politehniskā universitāte).[6] Kā konsultants palīdzējis Allai Kušnirai viņas mačos par Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukumu ar Nonu Gaprindašvili. 1965. gadā ar piedalīšanos neklātienes mačā Ļeņingrada - Hamburga sākusies Korelova aizraušanās ar korespondencšahu. Sekmīgi piedalījies Eiropas korespondencšaha čempionātos: VII (1970–74) dalījis 2.-5. vietu, XVIII (1977-82) dalījis 2.-3. vietu, bet XXIII (1981-85) kļuvis par turnīra uzvarētāju. Pēc XIII Pasaules korespondencšaha čempionāta rezultātiem Korelovam tika piešķirts ICCF starptautiskā lielmeistara tituls.[7] 1993. gadā piešķirts Krievijas nopelniem bagātā trenera goda nosaukums.

Ārējās saites

labot šo sadaļu