Aleksandrs Kīters

Aleksandrs fon Kīters (vācu: Alexander Justinius Ludwig von Kieter, krievu: Александр Александрович Китер, 1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.

Aleksandrs fon Kīters Alexander Justinius Ludwig von Kieter Personīgā informācija Dzimis 1813. gada 1. septembrī Cēsis, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1879. gada 5. aprīlī (65 gadi) Pēterburga, Krievijas impērija (tagad Krievija) Tautība vācbaltietis Nodarbošanās ārsts, profesors Vecāki Johans Ludvigs Aleksandrs fon Kīters (1789—1852), Frīderika Konstance Gerstencveiga Brāļi Konstantīns Augusts Ludvigs fon Kīters (1811–1885), Georgs Ludvigs Vilhelms fon Kīters (1814—1873)

Dzīvesgājums

Dzimis 1813. gada 1. septembrī (20. augustā pēc v.s.) Cēsīs apriņķa ierēdņa Johana Ludviga Aleksandra fon Kītera un viņa sievas Konstances, dzimušas Gerstencveigas, ģimenē. Viņa vectēvs Cēsu fiskāls Zamuels Ludvigs Kīters par uzticamu kalpošanu 1791. gadā bija iecelts dižciltīgo kārtā. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā, tad studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1831—1836). Iestājās studentu korporācijā Fraternitas Rigensis. 1836. gadā aizstāvēja medicīnas doktora grādu, strādāja par Nikolaja Pirogova palīgu Tērbatas Universitātes Ķirurģijas klīnikā. 1838.-1839. gadā viņš papildinājās ārzemēs.

1840. gadā Kīters kļuva par profesoru-adjunktu Kazaņas Universitātes ķirurģijas klīnikā, kur uzsāka ētera narkozes izmantošanu, 1846. gadā tika ievēlēts par profesoru. 1849. gadā viņš pārcēlās uz Pēterburgu, kur vadīja dzemdniecības katedru Ķeizariskajā Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā (Императорская медико-хирургическая академия). 1858. gadā viņu ievēlēja par profesoru un iecēla par īsteno valsts padomnieku. 1868. gadā viņš pirmais Krievijā aprakstīja brūču listerizācijas metodi.

Miris 1879. gada 5. aprīlī (24. martā) Pēterburgā, apbedīts Volkovas luterāņu kapos.

Darbi

• De litotripsiae metodo percussionis, Heeserteloupiano praesertim de apparatu ad eam commentdato. Disertācija, Tērbatas Universitāte (1836)
• De singularum lithotomae methodorum. Rīga: 1838
• Руководство к изучению женских болезней (ginekoloģijas mācību grāmata 2 sējumos). Pēterburga: 1857.-1858.
• Акушерство новейшего времени (mūsdienu dzemdniecība).