Aleksandrs Drēviņš

Aleksandrs Drēviņš;
A. Drēviņš pēc apcietināšanas (1938)
Personīgā informācija
Dzimis	1889. gada 15. jūlijā ; Cēsis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1938. gada 26. februārī (48 gadi); Butovas poligons, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Dāvids Drēviņš
Dzīvesbiedre	Nadežda Udaļcova
Bērni	Andrejs Drēviņš

Aleksandrs Rūdolfs Drēviņš (dzimis 1889. gada 15. jūlijā Cēsīs, miris 1938. gada 26. februārī Butovas poligonā pie Maskavas) bija latviešu gleznotājs, viens no vadošajiem krievu avangarda glezniecības pārstāvjiem.

Dzīvesgājums

Pašportrets.

Dzimis Cēsīs strādnieka Dāvida Drēviņa ģimenē. 15 gadu vecumā iestājās Rīgas jūrskolā, no kuras izslēgts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijas notikumos. Mākslai pievērsās salīdzinoši vēlu — pirmo reizi paņēmis otu rokās 19 gadu vecumā, aizrāvās ar modernistiskiem strāvojumiem glezniecībā. No 1909. līdz 1913. gadam mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā, kuras direktors bija Vilhelms Purvītis. Izstādēs sāka piedalīties no 1911. gada. 1914. gadā iekļāvās jauno latviešu mākslinieku — avangardistu apvienībā „Zaļā puķe”. Sākoties Pirmajam pasaules karam, mācības pameta un 1915. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur pieslējās mākslinieku grupai „Kārava kalps” (Бубновый валет). Plašu atzinību viņam nodrošināja gleznu cikls „Bēgles” (Беженки, 1915—1917).

Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gada jūlijā Drēviņš sāka vadīt Latviešu nacionālo lietu komisariāta (Комиссариат по латышским национальным делам) tēlotājas mākslas sekciju, septembrī pēc V. Tatlina rekomendācijas pārgāja darbā uz Tautas izglītības komisariāta tēlotājas mākslas nodaļu, kur strādāja līdz štatu samazināšani 1921. gadā. No 1920. gada Drēviņš strādāja arī par pasniedzēju „Maskavas Augstākajā Valsts mākslinieciski tehniskajā darbnīcā” (ВХУТЕМАС, no 1926. gada institūtā ВХУТЕИН) un bija šī institūta profesors līdz pat 1930. gadam, kad institūtu slēdza. Pēc tam Drēviņš pārtrauca savu pedagoģisko darbību un nodarbojās tikai ar glezniecību, 1931. gadā iekļaujoties mākslinieku grupas „Trīspadsmit” (Тринадцать) sastāvā. No 1920. gadu vidus Drēviņš ar savu sievu (apprecējās 1920. gadā, 1921. gadā piedzima dēls Andrejs), mākslinieci Nadeždu Udaļcovu (Надежда Удальцова), daudz braukāja pa Padomju Savienību, aktīvi strādājot pie Urālu, Altaja, Austrumkazahstānas, Armēnijas ainavām. Iekļaujoties padomju mākslas dzīvē viņš tomēr saglabāja arī radniecību ar latviešu glezniecības skolas tradīcijam.

1938. gada 17. janvārī Padomju Savienības Lielā terora laikā tā sauktās „Latviešu operācijas” ietvaros Aleksandrs Drēviņš tika apcietināts sakarā ar safabricēto lietu par latviešu strēlnieku sazvērestību un pēc pratināšanas 26. februārī nošauts un aprakts Butovas poligonā.

Apcietinājuma laikā Drēviņa sieva paglāba viņa gleznas no konfiscēšanas, uzdodot tas par savējām. Tās pirmo reizi tika izstādītas izstādē Rīgā 1959. gadā.

Radošā darbība

Sākotnēji orientējās savā glezniecībā uz modernismu un primitīvismu, pēc 1918. gada pievērsās abstrakcionismam, bet pēc 1920. gada atgriezās pie figūrglezniecības, pievēršoties avangardreālismam. Aleksandra Drēviņa darbi izceļas ar īpašu noteiktību, enerģisku un temperamentīgu otas triepienu tehniku. Vēlīnajos darbos mākslinieks attālinās no ārējās ekspresijas, kļūstot atturīgākam, pārejot uz elastīgāku krāsu piesātinājumu. Piesaista gleznas telpiskuma viengabalainība, krāsu virsmas maigais starojums. Viņa gleznas pauž vieglumu un brīvību, tajās ir virtuozs kompozīcijas, faktūras un krāsu nianšu apvienojums. Raksturīga klusinātaja gaisma, kurai piemīt izteikts svars un blīvums. Dzīves pēdējos gados Drēviņš pievērsās sadzīves sižetiem, portretam, animālismam, tiecoties radīt poētiski vispārinātus tēlus.

Mākslinieku pāris Drēviņš un Udaļcova ir likuši jaunā reālisma pamatus kā pretnostatījumu sociālistiskajam reālismam. Viņu pēdējā perioda glezniecībā izpaužas Barbizonas skolas tradīcija — galvenais gleznu kompozīcijas veidošanas organizētājs ir gaisma.

Gleznu galerija

Vakariņas (1915)
Gleznotāja Nadežda Udaļcova (1923)
Altajs (Sausais bērzs) (1930)
Nomale (1931)
Nolaišanās ar izpletni (Zilais variants; 1932)
Stepes ainava ar zirgu (1933)
Armēnija (Ceļš uz Norku) (1933)
(1933)
Meitene ar dvieli (1937)

Literatūra

А. Д. Древин : 1889-1938. К 90-летию со дня рождения. — Советский художник: Москва, 1979
Художники группы «Тринадцать». — Советский художник: Москва, 1986

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Drēviņš.

Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.