Aleksandrs Greiems Bells

Šis raksts ir par amerikāņu izgudrotāju. Par citām jēdziena Bells nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs Greiems Bells (angļu: Alexander Graham Bell; dzimis 1847. gada 3. martā, miris 1922. gada 2. augustā) bija skotu izcelsmes amerikāņu/kanādiešu izgudrotājs, fiziologs un fiziķis, telefona izgudrotājs un viens no modernās surdopedagoģijas pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī optisko sakaru pētniecībā un aeroinženierijā. Viens no kuģa uz zemūdens spārniem izgudrotājiem.

Aleksandrs Greiems Bells Alexander Graham Bell Personīgā informācija Dzimis 1847. gada 3. martā Edinburga, Apvienotā Karaliste Miris 1922. gada 2. augustā (75 gadi) Banvrēta (Beinn Bhreagh), Jaunskotija, Kanāda Nodarbošanās izgudrotājs, zinātnieks, uzņēmējs Paraksts

Biogrāfija

Aleksandrs Bells dzimis 1847. gada 3. martā Edinburgā. Pēc Edinburgas Universitātes beigšanas viņš kādu laiku strādāja par pedagogu, taču pēc tam nolēma turpināt studijas un iestājās Londonas Universitātes Medicīnas fakultātē. Divus gadus Bells mācījās pie Hermaņa Helmholca, kurš ieteica viņam nodarboties ar cilvēka balss aparāta pētīšanu. 1871. gadā Bells aizbrauca no Anglijas, sākumā uz Kanādu, pēc tam uz ASV. 1872. gadā Bostonā viņš atvēra skolu skolotājiem, kuriem bija jāstrādā ar nedzirdīgajiem. Pamazām Bells nonāca pie secinājuma, ka iespējams iemācīt runāt pat pavisam nedzirdīgu cilvēku. Novērodams tos, viņš saprata, ka nedzirdīgs cilvēks nespēj patstāvīgi iemācīties runāt tikai tāpēc, ka nedzird savu balsi. Tātad viņam ir jāpalīdz izmantot balss aparāts un jāiemāca pareizi izrunāt skaņas.

Bells sāka pilnveidot aparatūru nedzirdīgo apmācīšanai, un viņa darbs vainagojās ar telefona izgudrošanu. Četrus gadus viņš strādāja pie sava izgudrojuma, cenzdamies apsteigt konkurentus, kuri darbojās tajā pašā jomā. Tas viņam arī izdevās, tikai par dažām dienām apsteidzot sāncenšus.

Bells runā pa telefona prototipu.

Sākumā zinātnieks eksperimentēja ar mikrofonu, kura darbības pamatā bija plāna metāla membrāna un elektromagnēts. Kopā ar inženieri Tomasu Votsonu viņš patentēja mikrofona konstruktīvo shēmu; ar šā mikrofona palīdzību varēja pārraidīt cilvēka balsi.

1875. gadā Bells radīja pirmo eksperimentālo telefonu. 1876. gada 10. martā notika pirmā telefonsaruna — savam blakus istabā esošajam palīgam Bells teica: "Mister Votson, atnāciet pie manis, jūs man esat vajadzīgs." Sākotnēji šis izgudrojums nekļuva plaši pazīstams, taču Bells ar sev piemītošo enerģiju sāka to reklamēt. Viņš ceļoja pa ASV, devās arī uz citām valstīm, un visur uzstājās ar lekcijām, kurās demonstrēja savu atklājumu. Pamazām ļaudīs modās interese, izdevās piesaistīt arī rūpnieku uzmanību.

Bells nodibināja uzņēmumu izgudrojuma ieviešanai un tā masveida ražošanas uzsākšanai. Uzņēmums sāka darbu 1878. gadā, un ilgu laiku tā tika uzskatīta par vienu no labākajām savā jomā. Pirmie jauno izgudrojumu atzinīgi novērtēja avīžnieki, kuriem radās iespēja savus ziņojumus ātri nosūtīt tieši uz redakciju. Viena no pirmajām reportāžām pa telefonu 1877. gada februārī tika nodota no Seilemas (Masačūsetsas štatā) avīzei Boston Globe, kuras redakcija atradās 33 jūdžu attālumā.

Pēc tam, kad 1892. gadā tika atklāta telefona sakaru līnija starp Ņujorku un Čikāgu, Bells izmantoja savu kapitālu, lai izveidotu laboratorijas, kurās attīstīja citas zinātniskas idejas. Bells devis lielu ieguldījumu galvenokārt divās jomās: telegrāfa aparāta pilnveidošanā un jauna veida fonogrāfa izstrādē. Balstoties uz Edisona atklājumu, viņš radīja savu skaņu ieraksta ierīces variantu, kurā mīkstā vaska rullītis aizstāts ar cietāku — parafīna rullīti.

1898. gadā Bells kļuva par Nacionālās ģeogrāfijas biedrības prezidentu. Kā bijušais pedagogs viņš par vienu no labākajām apmācības metodēm uzskatīja vizuālo, tāpēc sāka izdot ilustrētu žurnālu National Geographic.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Greiems Bells.