Elektromagnēts

Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva. Strāvu atvienojot, magnētiskais lauks izzūd. Elektromagnētus plaši lieto kā komponentus dažādās elektriskās ierīcēs, piemēram, elektromotoros, ģeneratoros, relejos, skaļruņos, cietajos diskos, magnētiskās rezonanses aparātos, televizoru kineskopos u.c. Lielus elektromagnētus lieto metāllūžņu pacelšanā un pārvietošanā.

Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam.

Elektriskās strāvas plūsma stieplē rada magnētisko lauku ap to. Lai koncentrētu magnētisko lauku, elektromagnētos stiepli uztin tinuma veidā ar daudziem vijumiem, kas novietoti cieši cits pie cita. Tinumā ievieto dzelzs serdi. Dzelzs serdes izmantošana ļauj iegūt stiprāku magnētisko lauku.

Skatīt arī

• Drosele (elektronika)
• Elektrodzinējs
• Elektromagnētisms
• Induktivitātes spole