Aleksandrs Arnis-Arnītis
Aleksandrs Arnis-Arnītis (dzimis 1900. gada 27. septembrī, miris 1973. gada 10. janvārī) bija latviešu vijolnieks, koncertmeistars un augstskolas pasniedzējs
| Aleksandrs Arnis-Arnītis | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1900. gada 27. septembrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1973. gada 10. janvārī (72 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Žanri | klasiskā mūzika |
| Nodarbošanās | mūziķis, pasniedzējs |
| Instrumenti | vijole |
Aleksandrs Arnītis 1926. gadā absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju. Vijoļspēli mācījies pie Jāzepa Mediņa.
Aleksandrs Arnītis bija Latvijas Nacionālās operas orķestra pirmais vijolnieks (1919—23 un 1940—46)[1] un no 1925. līdz 1938. gadam — Latvijas Radio simfoniskā orķestra koncertmeistars. No 1944. līdz 1951. gadam bija mācībspēks Latvijas Valsts konservatorijā. Dažādu kameransambļu dalībnieks.
1967. gadā Aleksandram Arnim-Arnītim piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ letonika.lv
- ↑ «periodika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. martā.