Aleksandra Alise fon Volfa

(Pāradresēts no Aleksandra fon Volfa)

Aleksandra Alise fon Volfa (vācu: Alexandra (Alexandrine) Alice Marie Baronesse von Wolff, itāļu: Alessandra Tomasi di Lampedusa, 1894—1982) bija vācbaltiešu psihoanalītiķe, kas bija precējusies ar itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. 1946. gadā viņa psihoanalīzē ieviesa jēdzienu "personības robežtraucējumi", 1950. gadā attīstīja teoriju par agresīvo narcisismu.

Aleksandra Alise fon Volfa
Alexandra (Alexandrine) Alice Marie Baronesse von Wolff
Aleksandra Alise fon Volfa un Džuzepe Tomazi di Lampedūza Stāmerienas pilī
Aleksandra Alise fon Volfa un Džuzepe Tomazi di Lampedūza Stāmerienas pilī
Personīgā informācija
Dzimusi 1894. gada 13. novembrī
Nica, Karogs: Francija Francija
Mirusi 1982. gada 22. jūnijā (87 gadi)
Palermo, Karogs: Itālija Itālija
Tautība vācbaltiete
Nodarbošanās Psihoanalītiķe
Vecāki Boriss fon Volfs
Alise Barbi
Dzīvesbiedrs Andrejs Pilārs fon Pilhavs
Džuzepe Tomazi di Lampedūza

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1894. gada 13. novembrī Nicā Stāmerienas muižnieka un Krievijas impērijas ķeizara galminieka Borisa fon Volfa (1850—1917) un viņa sievas itāļu dziedātājas Alises Barbi (1858—1948) ģimenē. Bērnību pavadīja Pēterburgā, 1918. gadā apprecējās ar baņķieri Andreju Pilāru fon Pilhavu (1891—1960). Studēja Berlīnes Psihoanalīzes institūtā, 1927. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā pie mātes, kur iepazinās ar itāliešu diplomātu Džuzepi Tomazi di Lampedūzu.[1]

1927. un 1931. gadā Džuzepe Tomazi apciemoja Aleksandru Alisi fon Volfu Stāmerienas muižā. 1932. gadā viņa izšķīrās no sava pirmā vīra, kurš turpināja uzturēt Volfu muižas pili Stāmerienā.[2]

1932. gada 24. augustā viņi salaulājās Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā.[3] Viņi pārcēlās uz Palermo, kur Aleksandra sāka strādāt par psihoanalītiķi, taču pēc konflikta ar vīramāti viņa 1933. gadā atgriezās Latvijā. Vācbaltiešu izceļošanas laikā viņa aizceļoja no Latvijas, bet Latvijas vācu okupācijas laikā atgriezās, lai 1942. gada decembrī[4] aizceļotu uz Romu, kur strādāja par psihoanalītiķi un 1946. gadā kļuva par Società Psicoanalitica Italiana locekli, vēlāk par prezidenti (1955—1959). Kopš 1949. gada kopā ar vīru dzīvoja Palermo, kopš 1955. gada darbojās izdevuma Rivista di Psicoanalisi redakcijā.

Mirusi 1982. gada 22. jūnijā Palermo.

DarbiLabot

  • Sviluppi della diagnostica e tecnica psicoanalitica. Psicoanalisi, 2, 1946.
  • L'aggressività nelle perversioni. uzstāšanās „Società Psicoanalitica Italiana“ II. kongresā Romā, 1950.
  • Le componenti preedipiche dell'isteria d'angoscia. Rivista di Psicoanalisi, 2, 1956, 101—106 lpp.
  • Necrofilia e istinto di morte: Osservazioni su un caso clinico. Rivista di Psicoanalisi, 3, 1956, , 173—186 lpp.
  • La spersonalizzazione. Rivista di Psicoanalisi, 6 (1), 1960, 5—10 lpp.
  • Il caso del licantropo. Rivista di Psicoanalisi, 2, 2008, 433—446 lpp.
  • Il patto con il diavolo. Rivista di Psicoanalisi, 2, 2008, 455—474 lpp.

LiteratūraLabot

  • Accerboni, Anna Maria. Tomasi di Palma di Lampedusa-Wolff Stomersee, Alessandra. In Dictionnaire international de la psychanalyse (International Dictionary of Psychoanalysis) (2002). Hg. von A. de Mijolla. Paris 2005, 1807f.
  • Cardona, Caterina. Lettere a Licy. Un matrimonio epistolare. Giuseppe Tomasi di Lampedusa e Alessandra Tomasi Wolff, Palermo 1987
  • Corrao, Francesco. Alessandra Tomasi di Lampedusa (1895—1982). Riv psicoanal 28 (3), 1982, 455—459 lpp.
  • Gaddini, Eugenio. Psychoanalyse in Italien. In Die Psychologie des 20. Jahrhunderts III: Freud und die Folgen (2). Zürich 1977, 73—90 lpp.
  • Gilmour, David. The Last Leopard. A Life of Giuseppe Tomasi di Lampedusa. London 2003
  • Tomasi, G. Lanza. Giuseppe Tomasi di Lampedusa. Una biografia per immagini. Palermo 1998
  • Vigneri, Malde. La principessa di Lampedusa. Riv psicoanal 54, 2008, 389—425 lpp.
  • Vigneri, Matilde. Alessandra Wolff Stomersee Tomasi di Palma, principessa di Lampedusa. Archivi Storici della Pscicologia Italiana (14. marts, 2014)

AtsaucesLabot

  1. Alessandra Tomasi di Lampedusa bei psychoanalytikerinnen.de
  2. Urs Jenny. Der Fürst und sein Leopard. Der Spiegel, 2012
  3. Пиесис Г. Подлинный Леопард в самом худшем виде… // Даугава. — 1985. — № 12. — С. 106—117.
  4. timenote.info