Albīts
Albīts (no latīņu: albus — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā. Zinātniskajā literatūrā pirmoreiz aprakstīts 1815. gadā.
Albīts | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Silikātu minerāls, tektosilikāts, laukšpats |
Štrunca ID | 8/J.07-20 |
Ķīmiskā formula | NaAlSi3O8 |
Singonija | triklīnā |
Īpašības | |
Krāsa | Balta, iezilgana, pelēka, sārta |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | Graudi iežos, nereti redzamas kristāla formas |
Skaldnība | Ļoti laba vienā plaknē, laba — citā |
Lūzums | Nelīdzens, gliemežnīcas |
Cietība pēc Mosa skalas | 6—6,5 |
Spīdums | Stikla |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | nα = 1,528—1,533 nβ = 1,532—1,537 nγ = 1,538—1,542 |
Pleohroisms | Nav |
Blīvums | 2,62 g/cm3 |
Albītam raksturīgi dvīņu kristāli, kas izpaužas kā smalkas paralēlas svītras uz albīta kristālu virsmas. Nereti albītam ir sārti pertīti — mikroklīna ieslēgumi kristāliskajā struktūrā.
Veidojas magmatiskajos procesos, sastopams granītos, arī metamorfajos iežos — ortogneisos un fillītos. Veidojas arī hidrotermālajos procesos.
Paveidi
labot šo sadaļu- Albīta Mēness akmens — peristerīta paveids
- Klīvelandīts — ļoti plāni, plātņveida albīta kristāli
- Germānija albīts — mākslīgi veidots laukšpats, kur silīcijs aizstāts ar germāniju
- Periklīns — pienbalts albīts, skaisti, labi izteikti kristāli. Atrodams daudzviet pasaulē, populārs kolekciju minerāls
- Peristerīts — albīta paveids, kam piemīt vāja iridescence vai adulārescence
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Mindat.org (angliski)
- Webmineral.org (angliski)