Aksela Heiberga sala

(Pāradresēts no Akseļa Heiberga sala)

Aksela Heiberga sala (angļu: Axel Heiberg Island) vai Uminmatnunāta (inuītu: ᐅᒥᖕᒪᑦ ᓄᓈᑦ, Umingmat Nunaat) ir Kanādai piederoša neapdzīvota sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[1] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salā ir Makgilas polārā pētniecības stacija.

Aksela Heiberga sala
Aksela Heiberga sala
Aksela Heiberga sala (Kanāda)
Aksela Heiberga sala
Aksela Heiberga sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 79°45′N 91°00′W / 79.750°N 91.000°W / 79.750; -91.000Koordinātas: 79°45′N 91°00′W / 79.750°N 91.000°W / 79.750; -91.000
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 43178 km²
Garums 371 km
Platums 220–246 km
Augstākais kalns Autluks
2210 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Nunavuta
Lielākā pilsēta Makgila
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Aksela Heiberga sala Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst Sverdrupa salu grupā, kas savukārt pieder Karalienes Elizabetes salu grupai. Nansena un Jūrikas šaurumi to atdala no Elsmīra salas austrumos, bet Sverdrupa un Mesija šaurumi — no Mīena salas un Amunda Ringnesa salas. Dienvidos krastus apskalo Norvīdžena līcis, bet ziemeļos — okeāns. Krasta līnija stipri izrobota, daudz lielu līču un fjordu. Sala kalnaina, daļi tās teritorijas klāj ledāji un šļūdoņi. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

Pirmie no eiropiešiem salu atklāja norvēģa Oto Sverdrupa ekspedīcija 1899. gada aprīlī. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas sponsoriem, alus magnātam Akselam Heibergam. Līdz 1930. gadam Norvēģija pretendēja uz salu ar pirmatklājēja tiesībām.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 24. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu