Sverdrupa salas
Sverdrupa salas (angļu: Sverdrup Islands; norvēģu: Sverdrupøyene) ir Kanādai piederoša neapdzīvotu salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[1] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir Makgilas polārā pētniecības stacija.
| Sverdrupa salas | |
|---|---|
| Sverdrup Islands | |
 Sverdrupa salas Kanādas kartē | |
  Sverdrupa salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 78°30′N 95°00′W / 78.500°N 95.000°WKoordinātas: 78°30′N 95°00′W / 78.500°N 95.000°W |
| Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
| Salu skaits | 6 |
| Platība | 66 000 km² |
| Augstākais kalns |
Autluks 2210 m |
| Administrācija | |
 Kanāda | |
| Teritorija |
 Nunavuta |
| Lielākā pilsēta | Makgila |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Sverdrupa salas Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst Karalienes Elizabetes salu grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas (Aksela Heiberga sala, Ellefa Ringnesa sala, Amunda Ringnesa sala, Mīena sala, Karaļa Kristiana sala un Stūra) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa Oto Sverdrupa ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par Norvēģijas īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no Apvienotās Karalistes puses uz Jana Majena salu un Buvē salu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 668. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sverdrupa salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)