Dželāledīns Muhammeds Akbars (urdu: جلال الدین محمد اکبر, Jalāl ud-Dīn Muhammad Akbar, dzimis 1542. gada 14. oktobrī, miris 1605. gada 27. oktobrī), pazīstams arī kā Akbars Lielais vai Akbars Varenais, bija trešais Mogulu impērijas valdnieks. Viņš bija iepriekšējā mogulu imperatora Humājūna dēls un pirmā mogulu imperatora Bābura mazdēls. Pārstāvēja Timurīdu dzimtu, kuru dibināja Timurs. Akbars par mogulu imperatoru kļuva 1556. gadā. Valdīšanas sākumā pirmos piecus gadus viņam palīdzēja viņa skolotājs Bairams Khans, jo pašam bija tikai 13 gadi. Akbars centās apvienot hinduistu un musulmaņu ticības. 1582. gadā šajā jautājumā viņš izdeva sinkrētisku reliģisku doktrīnu Dīn-i Ilāhī. Tomēr apvienot šīs ticības Akbaram neizdevās. 1605. gadā, kad viņš nomira, Mogulu impērija mūsdienu Indijas ziemeļu un centrālajā daļā bija ļoti ietekmīga, tāpēc Akbars tiek uzskatīts par varenāko mogulu imperatoru.

Dželāledīns Muhammeds Akbars
جلال الدین محمد اکبر
Akbara Lielā portrets
3. Mogulu imperators
Amatā
1556. gada 27. janvāris — 1605. gada 27. oktobris
Priekštecis Humājūns
Pēctecis Džahāngīrs

Dzimšanas dati 1542. gada 14. oktobrī
Umarkotā, Sindā
Miršanas dati 1605. gada 27. oktobrī (62 gadu vecumā)
Fatehpurā Sīkri (netālu no Āgras)
Dinastija Timurīdu dzimta
Dzīvesbiedrs(-e) aptuveni 30 sievas
Bērni 3 dēli un 6 meitas

Bērnība (1542–1556) labot šo sadaļu

Akbars ir dzimis 1542. gada 14. oktobrī (radžaba ceturtajā dienā, 949. gadā pēc islāma kalendāra) mūsdienu Pakistānas provincē Sindā, Umarkotas pilsētā. Pirmos dzīves gadus aizvadīja mazā ciematā netālu no Rīvas, mūsdienu Madhja Pradēšas štatā. Vēlāk pārcēlās dzīvot pie sava tēvoča Sefevīdu impērijas austrumu daļā (mūsdienu Afganistānā). Tajā laikā moguliem regulāri Šeršāha Sūrī vadībā uzbruka puštuni. Viņi pat iekaroja Deli, bet 1555. gadā Akbara tēvs un mogulu imperators Humājūns to atkaroja. Dažus mēnešus vēlāk tēvs nomira, un Akbaram vajadzēja kļūt par jauno mogulu imperatoru.

Valdīšanas gadi (1556–1605) labot šo sadaļu

Akbars par mogulu imperatoru kļuva 1556. gada februārī, kad viņam bija tikai 13 gadi. Tajā pašā gadā Šeršāha Sūrī vadībā puštuni vērsās pret mogulu kundzību un centās pilnībā pakļaut Ziemeļindiju, bet kaujā pie Pānīpatas tomēr uzvarēja moguli.[1] Pēc šīs kaujas moguli pilnībā ieguva kontroli pār Ziemeļindiju. Valdīšanas sākumā pirmos piecus gadus viņam palīdzēja viņa skolotājs Bairams Khans. Akbars tālredzīgi hinduistus iecēla augstos amatos, kas iepriekš bija tikai musulmaņiem. 1566. gadā pret viņu tika vērsts atentāts. Slepkava viņam ar bultu iešāva plecā. Šis notikums mainīja Akbara turpmākās valdīšanas metodes. Akbars centās apvienot hinduistu un musulmaņu ticības. 1582. gadā šajā jautājumā viņš izdeva sinkrētisku reliģisku doktrīnu Dīn-i Ilāhī. Tomēr apvienot šīs ticības Akbaram neizdevās. 1605. gadā, kad viņš nomira, Mogulu impērija mūsdienu Indijas ziemeļu un centrālajā daļā bija ļoti ietekmīga, tāpēc Akbars tiek uzskatīts par varenāko mogulu imperatoru.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «The Reign of Akbar, 1556-1605» (angliski). Islamic Architecture. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-27. Skatīts: 2013-01-20.

Ārējās saites labot šo sadaļu