Aizputes ģerbonis
Aizputes pilsētas ģerbonis ir viens no Aizputes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.[1]
Aizputes ģerbonis | |
---|---|
Detaļas | |
Īpašnieks | Aizputes pilsēta |
Ieviests | 1925. gadā |
Vairogs | Uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris ar torni un paceltu vārtu režģi, virs torņa trīs piecstarainas zelta zvaigznes. |
Agrākās versijas |
|
Vēsture
labot šo sadaļuSenākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks) ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis. Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura Cariskās Krievijas karogs, virs vārtiem - Kurzemes guberņas ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.[2]
Heraldiskais apraksts
labot šo sadaļuĢerboņa vairogā uz sudraba fona attēlots sarkanu ķieģeļu mūris, kas simbolizē pilsētas seno vēsturi un ir aizgūts no Krievijas Impērijas laika ģerboņa. Mūrim ir tornis un melns pacelts vārtu režģis. Virs torņa atrodas trīs zelta piecstaru zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — Latgali, Kurzemi un Vidzemi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aizputes novada ģerbonis aizputesnovads.lv
- ↑ Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.
Šis ar heraldiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |