Aizliegto grāmatu reģistrs

Aizliegto grāmatu reģistrs (latīņu: Index Librorum Prohibitorum) ir rakstu darbu, publikāciju un grāmatu saraksts, kuras Romas katoļu baznīca aizliedza lasīt, pretējā gadījumā draudot ar izslēgšanu no baznīcas. Reģistrs ir atkārtoti vairākas reizes izdots. Atsevišķi tā izdevumi saturēja baznīcas norādījumus par satura interpretāciju vai reģistrā iekļauto grāmatu tirgošanas aizliegumu. Baznīcas oficiālā pozīcija publicējot un uzturot šādu reģistru bija kristiešu pasargāšana no ķecerības un maldiem. Faktiski, šis reģistrs ir viens no pirmajiem apkopotajiem un publicētajiem cenzūras pasākumiem, lai gan jau XII gs. zināmi gadījumi, kad baznīca dedzinājusi nevēlamo literatūru. Grāmatām, kuras izturēja baznīcas cenzūru, uz titullapas tika iespiests Nihil obstat (nekādu iebildumu) vai Imprimatur (uz iespiešanu).

Vēsture

Reģistram bija likuma spēks līdz pat 1966. gadam, kad to atcēla Vatikāns. Lai gan arī šodien katra katoļa morāls pienākums ir nelasīt, neizplatīt un netirgot grāmatas, kuras var apdraudēt ticību un šķīstību. Reģistram bija liels spēks un ietekme, jo tur iekļuvušās grāmatas katoļticīgajās zemēs un kopienās praktiski nevarēja sastapt.

Pirmais šāds saraksts bija publicēts 1529. gadā Nīderlandē. Tam 1543. gadā sekoja izdevums Venēcijā un 1551. gadā Parīzē.

1571. gadā tika izveidota Reģistra Svētā Kongregācija, speciāls baznīcas orgāns, kas nodarbojās ar nevēlamās literatūras atklāšanu un tās iekļaušanu reģistrā. Tāpat tas nodarbojās ar gadījumiem, kad pietika veikt labojumus, lai rakstu darbs nebūtu jāiekļauj aizliegtās literatūras sarakstā. Šādos gadījumos pie "nepareizajām" teksta vietām parādījās atzīmes donec corrigatur (aizliegts, līdz labojumu izdarīšanai). Šādas darbības rezultātā radās jauni, brīžam ļoti gari saraksti ar labojumiem, kas tika apkopoti īpašā izdevumā — Index Expurgatorius.

1948. gadā reģistrs piedzīvoja pēdējo iespiesto izdevumu, un tajā bija iekļautas turpat 4000 grāmatas, kas saturēja ķecerību, amorālas lietas, pornogrāfijas elementus, politiski nekorektus apgalvojumus u.c.

Sabojāta lapaspuse ar Erasma tekstu

Aizliegtie autori

Dažādos laikos reģistrā bijuši iekļauti Erasms, Voltērs, Daniels Defo, Džordāno Bruno, Nikolajs Koperniks, Onorē de Balzaks, Žans Pols Sartrs, Renē Dekarts, Imanuels Kants un citi. Šis ir pavisam neliels uzskaitījums. Pilnu sarakstu ar kādreiz Reģistrā iekļuvušajiem autoriem var atrast 2002. gadā Ženēvā izdotajā grāmatā "J. Martinez de Bujanda, Index librorum prohibitorum, 1600—1966".

Interesants fakts, ka Ādolfa Hitlera "Mana cīņa" šajā reģistrā nekad nav bijusi iekļauta.

Ārējās saites

Index of Prohibited Books from the Roman Office of the Inquisition, 1559 Arhivēts 2010. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē.
Novus Index Librorum Prohibitorum et Expurgatorum — inkvizitora Antonio Sapata 1632. gada redakcijā izdotā reģistra faksimila izdevums
Pilnais reģistrs(1948) Arhivēts 2015. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Reģistrā iekļautie populārie autori Arhivēts 2014. gada 30. augustā, Wayback Machine vietnē.
Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)
Grāmatu cenzūras noteikumi Arhivēts 2013. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Sollicita ac provida, Pāvesta regula Kongregācijas darbībai Arhivēts 2020. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē.