Aivars Kļavis

Aivars Kļavis (dzimis 1953. gada 17. jūlijā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Aivars Kļavis
Aivars Kļavis
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 17. jūlijā (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Skultes pagasts, Limbažu novads, Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās prozaiķis, žurnālists
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1975—pašlaik
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte

BiogrāfijaLabot

1953. — 1986.Labot

Dzimis 1953. gada 17. jūlijā Rīgā, strādnieku ģimenē. Literatūrai nopietni pievērsās un publicēties sāka, mācoties Rīgas 2. vidusskolā.

Tūlīt pēc vidusskolas tika iesaukts PSRS armijā. Stāsti, kas vēlāk kalpo par pamatu grāmatai ”Kafejnīcās zagtas karotītes”, sarakstīti tieši armijas laikā.

Pēc atgriešanās Rīgā Aivars Kļavis neilgu laiku strādāja par apgaismotāju Latvijas Televīzijas centrā, pēc tam par žurnāla „Liesma” nodaļas redaktoru (1975—1977), par Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroja direktoru (1978—1980). 1981. gadā viņš pabeidza Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu, bet no 1980. līdz 1985. gadam strādāja par žurnāla „Liesma” atbildīgo sekretāru.

1986. — 1992. „Avota” laiksLabot

1986. gadā Aivars Kļavis kļuva par literārā žurnāla „Avots” galveno redaktoru.[nepieciešama atsauce] Viņš sapulcēja tā nākamos darbiniekus, izveidoja redakciju un pašu žurnālu. Šāda galvenā redaktora patstāvība padomju laikā bija netipiska. Tikai pateicoties Gorbačova perestroikai, kas vēstīja par daudz nopietnākām pārmaiņām bijušajā PSRS, redakcija pati varēja noteikt žurnāla saturu, kaut gan formāli tai vajadzēja rēķināties ar izdevējiem — Latvijas ĻKJS Centrālo komiteju un Latvijas PSR Rakstnieku savienību. Pirmais žurnāla numurs iznāca 1987. gada janvārī 100 000 eksemplāru tirāžā. 1989. gada beigās „Avota” kopējā mēneša tirāža sasniedza pat 147 000 eksemplārus. Atmodas laiks lika mainīties arī pašam žurnālam, par ko redakcijā bija diametrāli pretēji viedokļi. Daļa no pirmajiem darbiniekiem redakciju jau bija pametuši un 1992. gadā no tā aizgāja arī Aivars Kļavis. Drīz pēc tam žurnāls beidza pastāvēt.

Pēc 1992. gadaLabot

No 1992. līdz 1995. gadam Aivars Kļavis bija laikraksta „Kriminālvēstnesis” līdzīpašnieks, viens no tā izdevējiem un redaktoriem, pēc tam (1995—2003) BO Valsts SIA „Likuma Vārdā” direktors un vienlaikus tā izdoto preses izdevumu galvenais redaktors. 2003. gadā viņš sāka strādāt par VSIA ”Latvijas Vēstnesis” izdotā laikraksts “Latvijas Vēstnesis” galvenā redaktora vietnieku un atbildīgo redaktoru, bet no 2005. — 2006. par “Latvijas Vēstnesis Plus” galveno redaktoru. Pēc aiziešanas no šī amata gadu nostrādājis par žurnāla ”Kapitāls” atbildīgo redaktoru, bet kopš 2007. gada pilnībā pievērsies radošam darbam.

BibliogrāfijaLabot

Pirmās publikācijas žurnālistikā laikrakstā „Padomju Jaunatne” (1970.). Žurnālā „Draugs” (1971.,) — dzeja. Laikrakstā „Literatūra un māksla” (1971. g. decembrī) — stāsti.

Stāsti un romāniLabot

  • Kafejnīcās zagtas karotītes. Liesma, 1976.
  • Apmācies, gaidāms lietus. Liesma,1980.
  • Satikšanās spogulī. Liesma, 1984.
  • Es saucu, lai atsauktos. Liesma,1988.
  • Mans nams. Liesma, 1989.
  • Patvērums ilūzijām. Daugava, 2000.
  • Romānu cikls Viņpus vārtiem:
    1. Adiamindes āksts. Nordik, 2005.
    2. Rīgas kuprītis. Nordik, 2007.
    3. Piesmietais karavīrs. Nordik, 2009.
    4. Ceļojošā cirka gūstekņi. Nordik, 2012.
  • 11 stāsti par vīriešiem. Zvaigzne ABC, 2014.
  • Likvidētie autobusi. Zvaigzne ABC, 2016.
  • Bēres ar priekšapmaksu. Zvaigzne ABC, 2020.
  • Avota laiks. Zvaigzne ABC, 2021.


Aprakstu grāmatas un publicistikaLabot

  • Ir ieslēgts laiks. Liesma,1977.
  • Tu, jūs un pārējie. Liesma, 1982.
  • Kur kritīs ābols? Liesma, 1985.

Bērnu grāmatasLabot

  • Kas tevi sargā. Likuma Vārdā, 2003.
  • Sargā sevi pats. Likuma Vārdā, 2003.
  • Ringla no suņu zvaigznāja. Zvaigzne ABC, 2015.
  • Melnais akmens. Zvaigzne ABC, 2018.
  • Bēgšana No Čūsku Valstības. Zvaigzne ABC, 2018.
  • Asinis uz dzintara. Zvaigzne ABC, 2018.

KopdarbiLabot

  • Teksts policijas ģenerāla A. Blonska memuāriem: No ierindnieka līdz ģenerālim. Likuma Vārdā, 2000.
  • Scenārija līdzautors 2008.gada filmai Vienīgā fotogrāfija
  • Redaktors un vairāku nodaļu autors grāmatai: Nekustamais īpašums Latvijā 1991. — 2012. Latio, 2013.
  • Latvijas ceļu būves vēstures grāmata kopā ar fotogrāfu Imantu Prēdeli: Ceļos nelokāmi. P.A.C.1, 2013.

Svarīgākais par darbu žurnālistikāLabot

Ap 2000 publikāciju laikrakstos, žurnālos un elektroniskajos medijos. To vidū ievērojams skaits publikāciju, kas savulaik izsaukušas plašu sabiedrības rezonansi.[nepieciešama atsauce]

BalvasLabot

  • AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva par filmas Vienīgā fotogrāfija scenāriju. (Kopā ar Brigitu Eglīti un Valdi Eglīti), 2010.
  • Baltijas Asamblejas balva par romānu ciklu Viņpus vārtiem, 2012.
  • Latvijas Literatūras gada balvas 2012. specbalva par romānu ciklu Viņpus vārtiem, 2012.
  • Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā par romānu triloģiju Ceļš uz nezināmo zemi, 2019.
  • Starptautiskās bērnu literatūras asociācijas iBbY diploms par grāmatu Melnais akmens, 2021.
  • Triju Zvaigžņu ordenis. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, 2022.