Ložņu vārpata

Ložņu vārpata (latīņu: Elytrigia repens) ir daudzgadīgs 30—70 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams ceļmalās, krūmājos, tīrumos, pļavās. Saknenis garš, zarains, ložņājošs. Stumbru nedaudz, tie pie pamata pacili, kaili un gludi, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, šauri lineāras, 0,5—1 cm platas, plakanas, raupjas, zilganzaļas. Lapu makstis garas, kailas, gludas, mēlīte ļoti maza, apmalītes veidā. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedkopa — taisna, 10—20 cm gara, šaura vārpa ar apmēram 20 vārpiņām. Vārpiņas plati lancetiskas, ar 5—7 divdzimumu ziediem; vārpiņas plēksnes 2, gandrīz vienādas (ārējā plēksne parasti ar 5 dzīslām), mazliet īsākas par zieda plēksnēm. Zieda plēksnes 2, nevienādas; zieda ārējā plēksne lielāka, kaila, ar akotu vai nosmailota, zieda iekšējā plēksne plēvaina, gar šķautnēm ar skropstiņām. Putekšņlapas 3, ar lielām putekšnīcām. Auglis — 0,7—1 cm garš grauds (plēksnenis).

• Nezāle. Ar sakneņiem savairojas ļoti strauji un īsā laikā var pilnīgi nomākt kultūraugus.

Ložņu vārpata Elytrigia repens (L.) Nevski
Ložņu vārpata (Elytrigia repens)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Graudzāļu dzimta (Poaceae)
Ģints	Vārpatas (Elytrigia)
Suga	Ložņu vārpata (E. repens)
Sinonīmi
Agropyron repens (L.) P.Beauv. Elymus repens (L.) Gould. Triticum repens L
Ložņu vārpata Vikikrātuvē

• Lopbarības augs.

• Ārstniecības augs. Sakneņiem piemīt diurētiskas un sviedrējošas īpašības. Tautas medicīnā lieto elpošanas ceļu, nieru un urīnpūšļa iekaisumu, kuņģa un zarnu trakta, aknu un žultsceļu slimību, kā arī dažādu ādas slimību ārstēšanai, vielmaiņas traucējumu novēršanai. Izkaltētus sakneņus lieto arī kā kafijas surogātu.