Agroklimatiskie rādītāji

Agroklimatiskie rādītāji ir klimatisko apstākļu sakarība ar lauksaimniecības kultūraugu augšanu, attīstību un miera stāvokli. Svarīgākie agroklimatiskie rādītāji Latvijas apstākļos ir temperatūra un mitrums veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā.[1] Saskaņā ar agroklimatiskajiem rādītājiem veic agroklimatisko rajonēšanu. Siltuma daudzumu veģetācijas periodā, kurš nosacīti pieņemts pie temperatūras virs +10 °C, sauc par aktīvo temperatūru summu. Aktīvo temperatūru summa Latvijā vidēji svārstās no 1700° Vidzemes augstienē līdz 2100° valsts dienvidaustrumos. Cits rādītājs ir efektīvo temperatūru summa, kas ir vidējo diennakšu temperatūru summa virs bioloģiskās nulles robežas, turklāt vairumam Latvijas kultūraugu šī bioloģiskā nulle atbilst +5 °C.[1] Katra auga attīstībai nepieciešama noteikta efektīvo temperatūru summa. Latvijā tā parasti ir 1400-1700 °C robežās.

Mitrumu analizē ar hidrotermisko koeficientu (HTK), kurš parāda saņemtā mitruma attiecību pret patērēto un ir tieši proporcionāls nokrišņu daudzumam un pretēji proporcionāls temperatūru summai laikposmā ar t° virs 10 °C. HTK Latvijā svārstās no 1,5 Zemgales līdzenumā līdz 2,4 Vidzemes augstienē, ekstremālos gados sasniedz 0,6-3,0.[1]

Pārziemošanas apstākļu vidējā temperatūra tiek aprēķināta kā vidējā no gadu minimālajām temperatūrām.

Citi agroklimatiskie rādītāji ir bezsala perioda ilgums, sniega segas noturība un biezums.[2]

Aktīvo temperatūru summa, kas nepieciešama dažādām lauksaimniecības kultūrām

labot šo sadaļu

Efektīvo temperatūru summa dažādu koku un krūmu uzziedēšanai

labot šo sadaļu

Hidrotermiskais koeficients

labot šo sadaļu
  • >1,8 — pārmitrs
  • 1,3-1,8 — mēreni mitrs
  • 0,4-1,3 — nepietiekami mitrs
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  14. lpp.
  2. Pampāļu pagasta teritorijas plānojums

Ārējās saites

labot šo sadaļu