Aeroterapija
Aeroterapija (no grieķu aer — 'gaiss' un therapéia — 'ārstēšana') ir gaisa dziedniecība, klimatoterapijas sastāvdaļa.[1]
Aeroterapijas galvenie veidi ir gaisa peldes un jonizēta gaisa ieelpošana. Gaiss kairina ādā izvietotos nervu receptorus un tā rada centrālās nervu sistēmas uzbudinājuma stāvokli, no kā uzlabojas asinsvadu tonuss un paātrinās asinsrite. Gaisa peldes norūda organismu, tai skaitā palielina tā izturību pret temperatūras svārstībām.[1]
Galvenie gaisa iedarbības faktori uz organismu ir tā temperatūra, mitrums, pārvietošanās ātrums, jonizācijas pakāpe, kā arī ieelpošanas dziļums un ķermeņa atklātās virsmas laukums.[1]
Gan Zemes dabiskā radioaktīvā fona, gan kosmiskā starojuma dēļ gaisā veidojas joni, no kuriem aeroterapijā svarīgākie ir negatīvie joni. Īpaši daudz to ir vasarās jūras piekrastē. Iekļūstot plaušās, negatīvie joni pozitīvi ietekmē organisma funkcijas, īpaši elpošanu un asinsriti. Gaisu medicīniskiem mērķiem jonizē arī mākslīgi. Jonizēto gaisu lieto bronhiālās astmas, hipertonijas un citu slimību ārstēšanā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 26. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)