Adrasteja (pavadonis)
| |
| Starpplanētu zondes «Galileo» attēls | |
|---|---|
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) |
128,930 km. |
| Ekscentrisms (izstiepums) |
0,0018 (tuva riņķa līnijai) |
| Orbitālais periods | 0,29826 dienas (7h 9,5min.) |
| Orbītas slīpums | 0,00° (pret ekvatoru) 2,22° (pret ekliptiku) |
| Fiziskie parametri | |
| Izmēri | 26x20x16 km |
| Virsmas laukums | ~5,3 tūkst. km.² |
| Masa | 7,5x1015 kg. |
| Blīvums | 4,5 g/cm³ |
| Brīvās krišanas paātrinājums |
0,005 m/sek.² |
| Rotācijas periods | sinhronizēts (vienmēr pagriezts ar vienu pusi uz Jupiteru) |
| Griešanās ass slīpums |
nav |
| Albedo (virsmas atstarošanās koef.) |
0,05 |
| Virsmas temperatūra | ~122 K (apm. −150 °C) |
| Atmosfēra | nav |
Adrasteja, arī Adrāsteja[1] (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai. Adrasteja tiek pieskaitīta Amaltejas grupas jeb iekšējiem pavadoņiem un ir mazākais šīs grupas pavadonis.
Atklāšana un nosaukums
labot šo sadaļuAdrasteju atklāja amerikāņu astronomi Deivids Dževids un Edvards Danielsons 1979. gada 8. jūlijā seansa laikā ar starpplanētu zondi „Voyager-2”, nosaucot to S/1979 J1 (pirmais dabiskais pavadonis, kas atklāts no starpplanētu zondes). 1983. gadā pavadonis tika nosaukts par Adrasteju, mitoloģiskas dievietes vārdā, kura lēma cilvēku likteņus (atmaksu un atriebību). Adrasteja bija Jupitera un Anankes meita.
Apraksts un fiziskais raksturojums
labot šo sadaļuAdrastejas orbīta atrodas Jupitera gredzenu sistēmā, galvenā gredzena ārējā malā, un meteorītu triecienu rezultātā zaudējot savu masu, piegādā materiālu šim gredzenam. Pie tam Adrasteja atrodas Roša robežas ietvaros, kad Jupitera paisuma spēki ir tik lieli, ka atrauj vielu no pavadoņa, kura gravitācijas spēks vairs nespēj to noturēt. Rezultātā Adrasteja ar laiku pārstās eksistēt, pavadoņa vielai pārejot Jupitera gredzenos.
Adrastejas izmēri ir 26x20x16 km. Pavadoņa blīvums 4,5 g/cm3 liek domāt, ka tas sastāv pārsvarā no silikātiežiem ar ūdens ledus piejaukumu. Adrastejas virsma ir samērā tumša (albedo 0,05, t.i. no pavadoņa atstarojas tikai 5% no saules gaismas), tāpēc redzamais zvaigžņu lielums uz Zemes ir tikai 18,7 m.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zvaigžņotā debess, 2009 (pavasaris)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adrasteja.
