Abrenes apriņķa muižu nosaukumi

Abrenes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Abrenes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. 1925. gada 1. aprīlī no Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastiem un no Krievijas pievienotajām teritorijām izveidoja Jaunlatgales apriņķi.

Pēc reformas tā laika Jaunlatgales apriņķa robežās saglabājās 1 liels muižas centrs (ar platību virs 150 ha) Bakavā, kā arī 2 mazie muižas centri (ar platību 50-100 ha) Balvos un Radavā.

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Jaunlatgales apriņķa teritorijā (1925)

Adumiczi — Liepnas muiža Bakawo — Kareļu muiža (tagad Pitalovas rajonā) Baltinowo — Baltinavas muiža Birža — Biržu muiža Bokowo — Bikavas muiža (tagad Pitalovas rajonā) Bolowsk — Balvu muiža Bonifacow — Bonifacovas muiža Borysowo — Barisavas muiža Dekszina, Nowaja — Dekšiņas muiža Gawry — Gauru muiža (tagad Pitalovas rajonā) Katlesze — Katlešu muiža Ladinki — Ladinku muiža (tagad Pitalovas rajonā) Ludwinowo — Ludvinovas muiža

Marienhaus — Viļakas muiža Marienthal — Moriņpoles muiža Oblesona — Radavas muiža Petrokowo — Peruju muiža (tagad Pitalovas rajonā) Pytalowa — Pitalovas muiža Racza — Raču muiža Ruskuli — Ruskulavas muiža Staryzamek — Vecpils muiža Szkielbany — Šķilbēnu muiža Tropowo — Tropšu muiža Trumaleva — Trumuļevas muiža Zosoły — Zosuļu muiža

Vitebskas guberņas karte (1821) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās.

Muižu attēli

• 
  Balvu muižas kungu māja pirms pārbūves (20. gs. sākums)
• 
  Viļakas muižas kungu māja (1918)
• 
  Šķilbēnu muižas kungu māja (2007)

Ārējās saites

• Pilis, muižas un pilsdrupas A-L
• Pilis, muižas un pilsdrupas M-Z
• Latvijas piļu un muižu asociācijas mājas lapa